Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā šosezon apskatāma muzeja krājuma izstāde Adata maza – darbs liels, kurā eksponētas visu veidu adatas, sākot ar tīklu lāpāmo, beidzot ar atskaņotāja, cepuru un kaklasaites adatām.

Kas tā ir par melnu gotiņu, ko zīda valgā vadā? Vai mazu, mazu sieviņu, kas alu alas izlodā? Vai Vāczemes govi, kam mugura caura? Vai mūsu dzīve ir iedomājama bez adatas? Mēs būtu pliki, slimi, noburti, apmaldījušies bez mīkstām mēbelēm un mūzikas. Nav universālāka darbarīka par adatu – šūšanai un izšūšanai, adīšanai un tamborēšanai, filcēšanai un pērļošanai, saspraušanai un caurduršanai. Bez adatas neiztikt nedz sargājoties no lāsta, nedz apvelkot mēbeles. Adata vajadzīga katram ārstam, kompasam, plašu atskaņotājam un tintes printerim.

Vēsturnieki strīdas, kad senais cilvēks adatu patentē – pirms 40 tūkstošiem gadu vai tikai 20 tūkstošiem gadu. Par vienu gan pētnieki ir vienisprātis – adata ir viens no tiem retajiem darbarīkiem, kas jau radīšanas brīdī ir tik nevainojams, ka cauri gadu tūkstošiem izgājis maz uzlabots un mainīts. Mūsdienu adata tā pati noasinātā asaka ar caurumiņu otrā galā vien ir. Mainījies tikai materiāls.

Jaunie 19. gs. izgudrojumi – šujmašīnas, aušanas iekārtas – kļūst par vīriešu pasaules prioritāti. Sievietes, galvenās adatas izmantotājas, vēl ilgi rada īstus šedevrus, iztiekot ar veco, labo adatiņu….

(Pēc Piejūras brīvdabas muzeja krājuma glabātājas Baibas Koršes sagatavotā materiāla)

Biļešu cenas
Baiba Korše, tālr. +371 636 24467
Biļešu cenas

Adatainā izstāde