Arī Ventspilī, līdzīgi kā citviet 19.gs., tiek nodibināta Ventspils Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kas tolaik ir godājamu ģimenes galvu pulcēšanās vieta. 1871. gadā vairāki Ventspils pilsoņi – lielākoties vācieši – ierosina tos pilsoņus, kas vēlētos piedalīties brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā, pieteikties pilsētas rātē. Aicinājumam atsaucas 135 personas. Tiek izstrādāti jaundibināmās biedrības statūti, un 1871. gada 26. oktobrī notiek pirmā biedrības pilnsapulce. Piedalīties biedrībā varēja katrs pilsētas iedzīvotājs, kurš sasniedzis 17 gadu vecumu.

Arī Ventspils tirgotāju Švedersku ģimenes locekļi ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Ielūkojoties patlaban skatāmajā Ventspils muzeja krājuma izstādē “Vasarnīcu iela”, kur ir iespēja iepazīt Ventspils dzimtu un ēku stāstus, rodams arī Švedersku dzimtas un nama stāsts. Uz tagadējās Inženieru un Vasarnīcu ielas stūra, un uz gruntsgabala Vasarnīcu ielā 19, kur pašreiz atrodas Ziemeļkurzemes slimnīcas stāvlaukums, Austrumprūsijas bijušais mucinieks Heinrihs Švederskis uzceļ skaistu divstāvu dzīvojamo namu, kura vairs nav…

Tā bija 20.gadsimta sākumam moderna koka ēka, kurā tik izplatītās un iemīļotās verandas bija aizvietotas ar īpaši izvirzītām atsevišķām ēkas daļām.  Pēc tēva nāves 1916.gadā, namu manto trīs brāļi – Teodors, Aleksandrs un Kārlis. Teodors un Aleksandrs, tāpat kā tēvs, bija tirgotāji. Teodoram piederēja Kuģu un koktirdzniecības aģentūra, viņš bijis arī Latvijas Tirgotāju Savienības Ventspils nodaļas valdes loceklis, Ventspils pilsētas valdes domnieks, aizsargs un ugunsdzēsējs. Par Aleksandru ziņas ir skopākas – zināms, ka bijis tirgotājs un ugunsdzēsējs.

1933.gadā par vienīgo nama Vasarnīcu ielā 19 īpašnieku kļūst Kārlis Švederskis, kurš atpērk namu no brāļiem. Kārlis kopš 1916.gada strādājis par kuģu inženieri lielā holandiešu kuģu būvētavā Indonēzijā. Javas salā nodibina ģimeni un nodzīvojis tur 17 gadus. 1930.gadu otrajā pusē aiziet pensijā un atgriežas Ventspilī. Iespējams, ka savos pensijas gados Kārlis Švederskis, tāpat kā pārējie ģimenes locekļi, bija nolēmis nodarboties ar tirdzniecību, jo 1939.gadā uz sava zemesgabala viņš uzceļ trīs apkurināmas siltumnīcas 200 m2 platībā, kur bija plānojis audzēt tomātus, gurķus un vīnogas. Bet lielajiem saimniekošanas plāniem strīpu pārvilka 1939.gada repatriācija, kad brāļi Švederski ar ģimenēm bija spiesti pamest Latviju, bet Kārļa Švederska uzceltās siltumnīcas pastāvējušas vēl 1967.gadā.

Savukārt, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības sabiedriskā darbība bija ne mazāk ievērojama par glābjošo darbību. Gaidītas tika ugunsdzēsēju rīkotās zaļumballes vasarās un sarīkojumi ar loteriju ziemās,  paraugdemonstrējumi Rātslaukumā biedrības ikgadējos svētkos. Kādā no ugunsdzēsēju zaļumballēm tika sarīkots arī pirmais “Mis Ventspils” konkurss, kurā uzvarēja  Milda Putniņ jaunkundze no Ostgala. Tā, ka arī skaistums var glābt!