Vēstures otrdienā , 17.septembrī plkst.17:30 zoologs Vilnis Skuja – viss par alni

Alnis ir lielākais Latvijas savvaļā sastopamais dzīvnieks. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Dabas muzeja speciālisti šogad alnim piešķīruši Gada dzīvnieka titulu. Latvijas lielākā dzīvnieka saikne ar vēsturi rodama gan Latvijas ģerboņos, gan valodā, piemēram, alnis lietuviski ir briedis. Savukārt, alnis vai briedis – vēsturiski zīmējums ir bijis mainīgs – redzams gan Kurzemes un Zemgales hercogistes, gan arī Jelgavas pilsētas ģerbonī jau kopš 16.-17.gs. Sudraba alnis uz zila fona 1930.gadā tiek apstiprināts par Zemgales ģerboni, tāds šī kultūrvēsturiskā apgabala simbols ir arī mūsdienās.

Daudzi Eiropā atrastie alu zīmējumi liecina, ka alni cilvēki medījuši jau akmens laikmetā. Zviedrijā, veicot arheoloģiskos izrakumus, kādā apmetnē atrasti pat 8000 gadu veci aļņa ragi. Senatnē Latvijas teritorijā alnis bijis kā totēma dzīvnieks. Tika uzskatīts, ka tik stiprs un varens meža iemītnieks varēs pasargāt cilti no ļaunuma, slimībām, burvestībām un citām nebūšanām. Alnis vidējā akmens laikmetā ir viens no populārākajiem lielajiem medību dzīvniekiem, arī Ventspils muzeja krājumā glabājas vairāki no aļņu ragiem darināti, vismaz 7000 gadus seni rīki.

Aļņi uz iznīcības robežas Eiropā nonāca Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kad tos intensīvi medīja gaļas un ādas dēļ. Interesanti, ka aļņi tika izmantoti sakaru un transportēšanas vajadzībām, no to ādas darināja arī zamša apģērbus karavīriem.

Par to, kāda ir aļņa loma Latvijas dabas ainavā otrdien, 17.septembrī plkst.17:30 pastāstīs viens pazīstamākajiem dabas pētniekiem Vilnis Skuja.

Ieeja – bez maksas.