Vēstures otrdienā atskatīsimies simt gadu atpakaļ, kad 1. maijā varam atzīmēt Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienas simtgadi. Vēl nebija beigušās Brīvības cīņas, kad sākās darbs pie jaunās Latvijas valsts veidošanas. 1920. gada 1. maijā savu darbu sāka demokrātiski ievēlētā Satversmes sapulce, kuras galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumu. Šo dienu atzīmējam kā valsts svētkus.

Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Tās bija pirmās demokrātiskās vispārējās un vienlīdzīgās vēlēšanas Latvijā, kurās iedzīvotājiem bija iespējams lemt savu un savas zemes likteni, neraugoties uz sociālo izcelsmi, mantas stāvokli un dzimumu. Pateicoties savam pirmreizīgumam un nozīmei, tas ir spilgts notikums Latvijas vēsturē.

Šajās vēlēšanās Satversmes sapulcē no 25 sarakstiem tiek ievēlēti 150 deputāti. Satversmē iekļūst 16 saraksti. Vēlēšanās piedalās 85% vēlētāju. Lielāko atbalstu iegūst Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (57 ievēlēti deputāti) un Zemnieku savienība (26 deputāti).  Tomēr kopumā Satversmes sapulcē vairākums ir pilsoniskajām partijām. Par Satversmes sapulces prezidentu kļuva no pilsoniskajām partijām virzītais Jānis Čakste ar 83 balsīm. Sociāldemokrātu kandidāts Jānis Rainis iegūst 48 balsis. Satversmes sapulce pieņem virkni Latvijas tālāko attīstību noteicošu lēmumu, tā darbojas līdz 1922. g. 7. novembrim, kad sanāk 1. Saeima.

Šo vēlēšanu rezultāti labi raksturo tā laika sabiedrības noskaņojumu. Palūkosimies, kā Satversmes sapulces vēlēšanas notika Ventspilī.

Pirmās uz demokrātijas pamatiem balstītās vēlēšanas pēc Latvijas valsts nodibināšanas Ventspilī notiek jau 1919. g. 26. un 27. janvārī –  tās ir pilsētas pašvaldības vēlēšanas. Vēlēšanās var balsot par 5 kandidātu sarakstiem, visvairāk balsu iegūst sociāldemokrāti. Interesanti, ka vēlētāju saraksti tiek izveidoti pēc pārtikas kartīšu sarakstiem. Ievēlētā pilsētas dome darbu pat neuzsāk, jo 1919. g. 30. janvārī pilsētā ienāk lielinieki.

Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. g. aprīlī Ventspilī un apriņķī piedalījušos skaits ir augsts – 85,71% no balsstiesīgajiem.

Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir izvirzīti 9 kandidātu saraksti. Tie dabūjuši šādu Ventspils un apriņķa vēlētāju atbalstu:

            Nr. 3    –           LSDSP                                                2484    balsis

            Nr. 8    –           Latviešu Zemnieku savienība              698

            Nr. 1    –           Latvijas vācbaltiešu partija                  450

            Nr. 6    –           Kristīgā nacionālā partija                    346

            Nr. 2    –           Ebreju nacionālais bloks                      338

            Nr. 5    –           Latvijas demokrātiskā savienība         216

            Nr. 4    –           Latvijas Darba partija                          143

            Nr. 7    –           Bezzemnieku agrārā apvienība              28

            Nr. 9    –           Cionistu tautas frakcija                           8     

Kā redzam, tāpat kā pārsvarā Latvijā, arī šeit LSDSP iegūst pārliecinošu vairākumu – 55%. Sociāldemokrātiskajai kustībai Ventspilī ir senas saknes. Kad 1897.-1898. g. sākas Ventspils ostas radikāla pārbūve un modernizācija, pilsētā ieplūst apkārtējo pagastu zemnieki, strādnieki no Latvijas un arī citām cariskās impērijas pilsētām, tehniskā inteliģence. Likumsakarīgi, ka sociālistiskās mācības, kuras ļāva realizēties ilgi apspiesto latviešu taisnīguma izjūtai, kļūst populāras. 1898. g. organizējas pirmie sociāldemokrātiskie pulciņi pilsētā un apriņķī, un 1902. g. nodibinās Ventspils sociāldemokrātiskā organizācija “Cīņa”. Savukārt laukos sociāldemokrātus atbalsta lielais bezzemnieku skaits.

Sociāldemokrātijas loma Ventspilī ir nozīmīga visu starpkaru laiku. Darba svētki – otrie ar 1. maiju saistīti svētki – Ventspilī starpkaru periodā vienmēr tika plaši atzīmēti: gājieni, mītiņi, amatierteātru izrādes, grāmatu galdi, sporta pasākumi u.c.

Otrs populārākais politiskais spēks ir Zemnieku savienība, kas iegūst 26% balsu. Pārsvarā, protams, par šo politisko spēku balso apriņķa iedzīvotāji, arī bezzemnieku vidū. Zemnieku savienības Ventspils nodaļa dibināta 1918. g. 1. decembrī, un tajā iestājās arī bezzemnieki.

Vācbaltiešu panākumi skaidrojami ar šīs minoritātes skaitu pilsētā 1920. g.– 9,38% no iedzīvotājiem. Jāatzīmē pilsētas vācbaltiešu vienotība gan šajās vēlēšanās, gan turpmāko četru Saeimu un pilsētas pašvaldības vēlēšanās. 

Otra lielākā pilsētas minoritāte – ebreji, viņu skaits 1920. g. – 10,52%. Viņu panākumi mazāki, jo ebreji sašķēlušies vairākās politiskās apvienībās, un tā tas ir visās vēlēšanās starpkaru laikā.

Jāpiebilst, ka četrās starpkaru laikā Latvijā notikušajās Saeimas vēlēšanās arvien 1. vietā nostājas LSDSP, 2. vietā – Zemnieku savienība.

© Stella Lindenberga, Ventspils muzejs