Mārtiņš Kalndruva (1916 – 1992) bija viens no retajiem mūspuses profesionālajiem rakstniekiem. Dzimis Kuldīgā, ģimnāzijā gājis Ventspilī, uzsācis studijas Latvijas universitātē, kas gan palikušas nepabeigtas, kopš 20. gs. 50. gadiem mūžu un darbu saistījis ar Ventspili. Pilsētas sabiedrībā cienīts ne tikai kā rakstnieks, bet arī kā autoritāte sabiedrisku un politisku jautājumu vērtēšanā, sevišķi trešās Atmodas gados 20. gs. 80. gadu beigās. Ne velti tieši M. Kalndruva atklāj pirmo nozīmīgo ventspilnieku sarīkoto politisko akciju – mītiņu “Par ekoloģiski tīru Ventspili” toreizējā Dziesmu svētku estrādē 1988. gada 5. jūnijā.

Rakstnieka stāstos Ventspils tēlota gan kā dārzos slīgstoša, romantiska mazpilsēta, gan kā moderna, trauksmaina ostas pilsēta. Kādā stāstā aprakstītā pilsēta Vējkrasti – vai tā ir Ventspils?

M. Kalndruva pilsētu mīlēja, un viņam skaudri sāpēja tie nepievilcīgie sabrukuma vaibsti, kādus Ventspils ieguva padomju laiku beigu posmā. Par to atklāti varēja runāt tikai savās dienasgrāmatās un vēstulēs draugiem rakstniekiem.

Rakstniekam īpaši patika Kuldīgas ielas liepu aleja. Liepas pavisam drīz ziedēs, un arī par to – Vēstures otrdienā 16. aprīlī.