Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā turpinās laivu ceļš uz restaurāciju

Ventspils muzejā turpinās darbi projekta „Baltijas jūras zvejniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana: Piejūras brīvdabas muzeja zvejas laivu kolekcijas restaurācija” (Nr. 19-08-FL04-F043.0203-000003)” ietvaros ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansētās rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākuma „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana realizācijai” atbalstu. Attēlā redzama koka glābšanas laiva, kurai projekta ietvaros paredzēts laidu salaidumu [...]

„..bēdz istabā bez joku!”

Mūspuses ļaužiem šis nav pirmais vīrusu sērgas laiks. Ar ventiņiem raksturīgu paskarbu humoru uz savu slimošanu ar vīrusu infekciju 1936.gadā paraudzījies Ālant Vils (īstajā vārdā Fricis Forstmanis (1906-2004), pseidonīms arī Fricis Dziesma). Avots: „Ventas Balss”, 1936.gada 12.decembris, fragments no dzejoļa „Lai dzīvo gripa!” Lai cilvēks būtu plāns kā skals vai apvēlies kā ripa, kad siltumvilnim [...]

Apēd mani

Ventspils muzejs atsāk publicēt 18.gs. pavārgrāmatas receptes. Laikā, kad daudzi no mums spiesti uzturēties mājās, iespējams, kāda no tām varētu sniegt ierosmi eksperimentam virtuvē. Ja tomēr kāds aspekts mulsina (savdabīgā paredzamā garša, dažu sastāvdaļu nepieejamība u.c.),  ceram, ka šīs receptes vismaz sniegs ieskatu par Kurzemes muižu virtuvi 18.gs. beigās un tās vēlāko ietekmi uz latviešu [...]

Ventspils muzeja lietu stāsti. Āderu cērtamais

Ventspils muzeja krājumā atrodas rets medicīnisks rīks, kura pielietošanai ir sena vēsture. Asins nolaišana jeb flebotomija, kas bija izplatīta ārstniecības metode antīkajā pasaulē un viduslaikos, 18.-19.gadsimtā piedzīvoja jaunu popularitātes vilni. Tautas medicīnā to izmantoja vēl 20.gadsimta pirmajā pusē. Asins nolaišanu pielietoja gandrīz visām iespējamām kaitēm, kā iekšķīgām, tā ārīgām, tāpat arī kā preventīvu pasākumu veselības [...]

Pieminam komunistiskā genocīda upurus

Šodien pieminam komunistiskā genocīda upurus - 1949. gada 25. martā notika masveidīgākā deportācija, kādu piedzīvojuši Latvijas iedzīvotāji. Ieskatoties Ventspils muzeja krājumā esošajās liecībās atrodam Šķēles ģimenes stāstu,- fotogrāfijas un piezīmes… Šai ģimenei, tāpat kā visām izsūtītajām, nācās meklēt veidus kā pastāvēt un izdzīvot izsūtījumā, domās atkal un atkal atgriežoties mājās – Latvijā. Eduards Šķēle savās [...]

Arī Oskara laiva ceļā uz restaurāciju

Saskaņā ar noslēgto līgumu par laivu restaurāciju, Piejūras muzejā turpinās darbs, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk parūpētos par muzeja krājumā esošajām laivām. Šajā mēnesī no muzeja uz restaurāciju tiek pārvestas vairākas laivas, starp tām arī „Oskara laiva”. Marta sākumā devās ceļā liela lašu zvejas laiva, kas izmantota, zvejojot ar lielvadu (vietējie teiktu  „dižvadu”).  Laiva [...]

1710.-1711.g. mēra epidēmija un Ventspils mēra kapi

Ventspils muzejā saistošas lekcijas par vēstures tēmām parasti noritējušas otrdienā. Nezaudējot tradīciju, šajā "Vēstures otrdienā" nu jau virtuāli piedāvājam ieskatu par 1710.-1711.g. mēra epidēmiju un Ventspils mēra kapiem, kā atgādinājumu, ka ne vienu reizi vien pasaule ir saskārusies ar bīstamām kaitēm... 1710.-1711.g. mēra epidēmija un Ventspils mēra kapi Postošas slimību norises Ventspils pilsētu skārušas vairākkārt. [...]

Ventspils muzeja restauratori stāsta: Gaisma tumsā: kuģu signāllukturu restaurācija un izpēte

Nozīmīga Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja kolekcijas daļa ir kuģu un laivu lukturi, kas krājumā nonākuši no Ventspils zvejnieku kolhoza “Sarkanā bāka” un piekrastes ciemiem. Muzeja kolekcijā esošie signāllukturi galvenokārt ir 20.gs. 60.-70. gados Vācijā rūpnieciski ražotie* petrolejas kuģu lukturi. Starptautiskie kuģošanas likumi nosaka signāluguņu lietošanu, lai nodrošinātu sazināšanos dažādos apstākļos, un, kuģojot apzinātu un novērtētu [...]

Pavasara saulgriežu tradīcijas

Šodien - pavasara saulgrieži,- mostas auglības spēki, diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu! Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas svinamās dienas – Ģertrūdes (arī Kustoņu), Benedikta, visbeidzot - Lielā un Māras diena. Tas ir laiks, kad jāsmeļ no dabas enerģija un sekojot tradīcijām un ticējumiem, pasargāt sevi no vīrusiem, [...]

Latviskā dzīvesziņa par cīņu pret drudzi

Kamēr zāļu pret jauno sērgu vēl nav, veselīgi ielūkoties latviskās dzīvesziņas apcirkņos. Kādi tik paņēmieni reiz netika lietoti cīņā pret drudzi! Vieglākos drudža gadījumos: 6097. Drudzi var izārstēt, apsienot vārītas olas plēvi ap kreisās rokas mazo pirkstiņu. 6092. Drudzi var aizdzīt, ja ēd kaltētas peļu astes. 6091. Drudža aizdzīšanai ir labs līdzeklis vesela zivs, ko [...]