Tuvojas Lieldienas. Gatavojoties svētkiem, bieži apdomājam, kādos traukos tiks pasniegts svētku ēdiens. Ventspils muzeja krājums var lepoties ar skaistu aptuveni simts gadus vecu kafijas – tējas servīzi, kas likta galdā svētkos Teodora Spādes ģimenē. Daudzkārt priekšmets nonāk muzeja krājumā kā sava laika liecinieks, bet dažos gadījumos tam vēl ir pievienotā vērtība - tas ir bijis [...]
„Kad esmu pāri cietuma mūra sētai, tad esmu brīvs.” arestants K. Auziņš Uzzinot, ka Ventspils pilī no 1832. -1959. gadam atradās cietums, jaunākos pils apmeklētājos šis fakts parasti izraisa izbrīnu un virkni jautājumu. Visbiežāk uzdotie ir – vai šeit cilvēkus spīdzināja? Vai cietumā kādu nogalināja un vai daudz? Vismaz uz vienu no šiem jautājumiem mēģināsim [...]
Livonijas ordeņa pils pagalmā var manīt tikai daļu no šī pavasara darbiem. Paralēli muzejā notiek dažādi remontdarbi sākot no administrācijas ēkas darbinieku virtuves kosmētiskiem remonta darbiem, beidzot ar Noliktavas ēkas remonta darbiem. Noliktavas ēka 18.gs. kalpojusi kā Ventspils ostas noliktavas ēka, kas uz Livonijas ordeņa pils pagalmu 20.gs. beigās pārcelta no Ventmalas. Šobrīd tai nepieciešams [...]
Kārlis Zvejnieks (pseidonīmi Kuraž Krišs, Kārlis Kurbads; 1921) – ārsts, rakstnieks. Otrā pasaules kara beigās emigrējis, dzīvo ASV. Sarakstījis tāmnieku izloksnē dzejoļu krājumus Ventiņ pus (1967), Lustīg dzīv’šen (1987), kā arī īsprozas grāmatu Inese (1954), romānus Baltā pils (1984), Nemiera negaisi (1996). Kuraž Kriš reiz uzrakstīja arī šādu slavas dziesmu kumelīšu tējai. Kuraž Kriš Kumliņ [...]
Kā pareizi distancēties, un cik daudz ir 2 metri kādreizējās mērvienībās, - šādus noderīgus padomus un uzdevumus Ventspils muzejs dāvina pilnīgi par baltu velti! Metriskā mērvienību sistēma ir salīdzinoši jauna. Tās pirmsākumi meklējami 18.gs. pašās beigās un tikai 19.gs. gaitā tā pakāpeniski nostiprinājās pasaulē. Latvijā metrisko mēru un svaru sistēma tika ieviesta kopš 1924. gada, [...]
Rakstnieka Herberta Dorbes muzejā glabājas ne tikai manuskripti, bet arī kāda neparasta lieta – neliela šokolādīte no 20.gs. 20.gadiem. Kāds šokolādei sakars ar literatūru? 1927.gadā Ventspilī viesojās Rainis, lai piedalītos šejienes Raiņa kluba rīkotajos Strādnieku kultūras svētkos. Par to saglabājušās divas liecības – ziņojums 1927. gada 18.jūlija laikrakstā „Pēdējā brīdī”, un pēc vairākiem gadu desmitiem, [...]
Jau visi krogi ciet...* Par Ventspils krogiem un kafejnīcām 19.gs. -20.gs. no Ventspils muzeja krājumiem Senākās ziņas par kroga pastāvēšanu Ventspilī saistāmas ar 1539. gadu, kad Ventspils komturs Vilhelms fon Ecbahs dod pilsētai atļauju turēt Ventā plostu ar virvi, un tiesības uz zemes gabalu pretējā - labā krastā, kur plostu novietot. Ļoti ticams, ka tur [...]
Ventspils muzejā turpinās darbi projekta „Baltijas jūras zvejniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana: Piejūras brīvdabas muzeja zvejas laivu kolekcijas restaurācija” (Nr. 19-08-FL04-F043.0203-000003)” ietvaros ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansētās rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākuma „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana realizācijai” atbalstu. Attēlā redzama koka glābšanas laiva, kurai projekta ietvaros paredzēts laidu salaidumu [...]
Mūspuses ļaužiem šis nav pirmais vīrusu sērgas laiks. Ar ventiņiem raksturīgu paskarbu humoru uz savu slimošanu ar vīrusu infekciju 1936.gadā paraudzījies Ālant Vils (īstajā vārdā Fricis Forstmanis (1906-2004), pseidonīms arī Fricis Dziesma). Avots: „Ventas Balss”, 1936.gada 12.decembris, fragments no dzejoļa „Lai dzīvo gripa!” Lai cilvēks būtu plāns kā skals vai apvēlies kā ripa, kad siltumvilnim [...]
Ventspils muzejs atsāk publicēt 18.gs. pavārgrāmatas receptes. Laikā, kad daudzi no mums spiesti uzturēties mājās, iespējams, kāda no tām varētu sniegt ierosmi eksperimentam virtuvē. Ja tomēr kāds aspekts mulsina (savdabīgā paredzamā garša, dažu sastāvdaļu nepieejamība u.c.), ceram, ka šīs receptes vismaz sniegs ieskatu par Kurzemes muižu virtuvi 18.gs. beigās un tās vēlāko ietekmi uz latviešu [...]
