Ventspils muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes speciālistiem un Norvēģijas arheologiem 2016. gada 13. augustā Piejūras brīvdabas muzejā īstenoja arheoloģisko eksperimentu – dzelzs iegūšanu no vietējās purva rūdas, izmantojot senās dzelzs iegūšanas metodes, un šoreiz veiksmīgi.

Eksperiments noritēja Latvijas – Norvēģijas projekta “Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos” (Technology transfer in the processing of mineral resources in earlier times) ietvaros. Eksperimenta gaitā, izmantojot arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības un retās rakstīto avotu ziņas, kas pārsvarā sastopamas tikai dokumentos, kas tapuši ārpus Latvijas robežām, tika mēģināts iegūt dzelzi no vietējā izejmateriāla – purva rūdas jeb limonīta.

Eksperimenta mērķis bija mēģināt atveidot tās tehnoloģijas, kas varēja būt izmantotas ap 10.-13. gs. – vēlajā dzelzs laikmetā –  ap 1000 grādu augstā temperatūrā savienojot iepriekš apdedzinātu rūdu ar oglēm. Šī procesa rezultātā no dzelzs oksīda atdalās dzelzs daļiņas, kas veido vairāk vai mazāk vienveidīgu mīklveida dzelzs gabalu – kricu. Lai arī aprakstītais process izklausās vienkāršs, senatnē un arī mūsdienu eksperimentos tas ir ļoti sarežģīts, darbietilpīgs un ilgs. Papildus tam rezultātu ietekmē rūdas kvalitāte, krāsns precīza uzbūve un izmantotā māla sastāvs, plēšas, kas pievada gaisu, laika apstākļi, un, protams, eksperimentētāju zināšanas.

Dzelzs ieguves 10. gs. māla redukcijas krāsns atdarinājumu, par paraugu izmantojot Asotes pilskalnā 20. gs. vidus pētījumos atklātās krāsns aprakstu un attēlus, muzejā uzbūvēja jau 5.- 7. augustā, 12. augustā notika krāsns uzlabošana un pievienotas plēšas, bet sestdien, 13. augustā, no plkst. 8:30 līdz 18:30 ilga pats dzelzs ieguves process. Lielā mērā pateicoties tam, ka eksperimentā piedalījās četri norvēģu  arheologi – pieredzējuši dzelzs ieguves vēstures izpētes speciālisti –, no apmēram 7 kg dzelzs rūdas tika iegūts neliels daudzums dzelzs, un var teikt, ka eksperiments beidzies veiksmīgi par 75%. Ideālā gadījumā būtu vajadzējis iegūt ap 1 kg smagu viengabala masu, tomēr arī sasniegtais vērtējams kā pozitīvs rezultāts. Ja 2003. un 2010. gadā veiktie mēģinājumi nesasniedza gaidīto, tad šā gada mēģinājums ļāva skatīt pirmo no vietējās rūdas iegūto dzelzi Kurzemē pēc vairāk nekā 300 gadiem. Purva rūda dzelzs ieguvei pēdējo reizi, izmantojot gan ievērojami sarežģītākas tehnoloģijas, tika lietota Kurzemes hercogistes laikā.

Rakstu par eksperimentu žurnālā Ilustrētā Pasaules Vēsture lasiet šeit

[Not a valid template]