Iespējams, kartupeļi ir vēl visai eksotisks dārzenis un nebūt ne zemnieku galdam paredzēts, bet jau 1796.g. Jelgavā izdotajā pavārgrāmatā muižu pavāriem ir vairākas receptes, kas vēsta, kā kartupeļi pagatavojami. Pagājuši vien daži desmiti gadu, kad 18.gs. vidū kartupeļus Kurzemē sāk audzēt plašāk, bet nostiprinājies gan vārds, gan arī visvienkāršākie, līdz mūsdienām saglabājušies to pagatavošanas veidi.

Kartupeļi

Top labi nomazgāti un ūdenī izvārīti; kad tā uz galda dod, tad top kartupeļi ar munderēm [mundieriem] saukti un ar sviestu jeb sāli ēsti; – jeb tā miza tiek novilkta, tie kartupeļi sagriezti un dziļā bļodā ar sviestu, saldu krējumu, drusciņ sāli, muskatu puķēm [žāvēts muskatrieksta apvalks, muskatzieds, mūsdienās reti izmantota garšviela – aizstājam ar muskatriekstu] un smalki sagrieztiem cīpoliem [sīpoliem] gozāti [sautēti]  un ar pētersīļiem un lokiem apbārstīti; – jeb arī pannā ar sviestu un sīpoliem dzelten brūni izcepti.

Kartupeļi

Vāri tos kartupeļus ūdenī mīkstus, novelc to mizu, sagriezi viņus plānās ripītēs, sataisi salātu bļodiņā ar bomelji [augu eļļu], vīnetiķi un pipperu, un lai tā kādu brīdi stāv pirms viņus uzdod [galdā].