Ventspils laikraksts “Ventas Balss” dzimis 1921. gada 8. februārī, tā pirmsākumi saistīti ar T.G.Antmana grāmatu tirgotavu un spiestuvi,Kuldīgas ielā 17

Teodora Antmaņa spiestuve, kas agrāk bija izdevusi laikrakstu Ventspils Avīze, lai aizpildītu drukātā vārda trūkumu pilsētā, 1921. gada 8. februārī, sāka izdot Ventas Balsi, par pirmo tās redaktoru ieceļot inženieri Albertu Brunneru. Laikraksta faktisko vadību gan esot uzņēmies pieredzējušais žurnālists P. Rožkalns.

No sākuma laikraksts iznāca divas reizes nedēļā. Taču mazās tirāžas dēļ – ap 300 eksemplāru – ieņēmumi nespēj segt izdevumus un pēc diviem mēnešiem jau laikraksta izdošanu samazina līdz reizei nedēļā, vienlaikus gan palielinot lapu izmēru.

Pirmais redaktors A.Brunners drīz vien pārceļas uz Rīgu, un viņu, jau 1921. gada augustā redaktora amatā nomaina nodokļu inspektors Kārlis Rozenšteins. Arī viņš par redaktoru nestrādā ilgi, 1923. gada 4. maijā par redaktoru kļūst Fēlikss Nātiņš, kurš avīzi vadīs līdz pat 1940. gada jūlijam un, kura darbības laikā laikraksts piedzīvos ievērojamu attīstību.

Brīdī, kad F. Nātiņš kļūst par redaktoru, avīzes tirāža ir ap 500 eksemplāru, taču laikraksts pakāpeniski aug. Kad Ventas Balss svin savu pirmo desmitgadi (1931. gadā), redakcija var lepni paziņot, ka laikraksta tirāža pārsniedz jau 4000 eksemplāru. Kopš 1928. gada “Ventas Balss” iznāk atkal divas reizes nedēļā, bet kopš 1934. gada novembra – trīs reizes nedēļā. Pieaug žurnālistu skaits. Tiek pieaicināts arī žurnālists R. Freivalds no Rīgas, kurš pārceļas uz dzīvi Ventspilī.

1934. gada sākumā Nātiņš pārceļ redakciju uz bijušo pilsētas bankas māju Tirgus ielā 6 (šodien, – Pils iela 17). Pārcelšanās iemesls bija konflikts starp firmas T.G. Antmans īpašniekiem un Nātiņu. Pirmais laikraksta numurs, ko sagatavo jaunajās telpās Tirgus ielā, iznāk 1934. gada 16. janvārī. Tur tiek iekārtota arī tipogrāfija.

Kad 1940. gada vasarā Latviju okupē Padomju Savienība, Ventas Balsi likvidē, redaktoru Feliksu Nātiņu arestē un divus gadus vēlāk, (1942)  – nošauj.  Avīzes pēdējais numurs iznāk 1940. gada 12. jūlijā. Atbrīvotās telpas Tirgus ielā 6 piešķir avīzei Brīvā Venta, par kuras redaktoru ieceļ Eduardu Belāru.

Eduards Belārs, “Brīvās Ventas” redaktors no 1940. gada jūnija līdz 1941. gada jūnijam

Kad Latviju 2. pasaules kara laikā savukārt okupē vācu karaspēks, padomiskās Brīvās Ventas darbība tiek pārtraukta, un 1941. gada jūlijā darbu atsāk Ventas Balss, šoreiz redaktora Alberta Cīruļa vadībā.

2. pasaules karam beidzoties, Latvija nonāca komunistiskās totalitārās sistēmas varā, un Ventspilī atkal sāka iznākt Brīvā Venta. Redakcija un tipogrāfija visus padomju gadus turpina atrasties ēkā Tirgus un Pils ielas stūrī.

Brīvās Ventas pēckara redaktori ir Vilma Tālberga, Ādolfs Bērziņš, Milda Maksimova un Austris Strolis. 1962. gadā (redaktora A. Stroļa laikā) laikrakstu pārdēvē par Padomju Ventu. Vēlākie avīzes redaktori – Jānis Trops, Milda Mūrniece, Aleksandrs Iesalnieks un Edīte Melngalve.

1989. gadā Ventspils laikraksts atgūst nosaukumu Ventas Balss. Kopš 1991. gada 13. novembra avīzes izdevējs ir SIA Ventas Balss. Tiek iegūta finansiālā un administratīvā neatkarība, no kuras izriet redakcijas idejiskā, politiskā neatkarība, – tā par šo laiku rakstījusi redaktore E. Melngalve.

1993. gada sākumā Ventas Balss redakcija un tipogrāfija no Pils ielas pārcēlās uz Saules ielu 10, kur tā atrodas joprojām.

Tagadējā Ventas Balss redaktore Gundega Mertena E. Melngalvi nomaina 2002. un 2003. gadu mijā, kad redaktore dodas pensijā.

Ventspils muzejs, Līga Gabrāne