Ventspils muzejs turpina stāstus par Vasarnīcu ielas galvenajiem varoņiem – vasarnīcām.

Vasarnīcu un Viļņu ielu stūrī vēl šobaltdien stāv mūra nams, kuru pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados lepni rotāja vara plāksne ar uzrakstu “WILLA ELSA”.

Šo savrupnamu 1907.gadā uzceļ Ēdoles mežzinis Gotfrīds Habermans, kurš bija nolēmis savas vecumdienas pavadīt jūras krastā. Godprātīgi nostrādājis visu savu mūžu Ēdoles pusē, viņš Lēpicās bija izveidojis kārtīgu saimniecību un abi ar sievu Ženiju izaudzinājuši un izglītojuši vienīgo meitu Lilliju Emīliju Eiženiju.

Kādā ģimenes atpūtas reizē Jūrmalā, Lillija iepazīstas ar igauņu izcelsmes skolotāju Johannesu Cirnask(u). Cirnaska kungs pēc Tartu universtitātes beigšanas jau labu laiku strādā Aleksandrovskas komercskolā Maskavā, kur pasniedz vācu valodu un zīmēšanu.

Drīz vien tiek svinētas kāzas un Habermaņi tiek pie mazbērniem –Elizabetes Elzas un mazdēla Vernera. Kaut arī meita pārceļas uz dzīvi pie vīra -Maskavā, vasaras visa ģimene pavada kopā,- Ventspilī.

Aizejot pensijā, Gotfrīds Habermans ar sievu pārceļas uz jaunuzcelto namu Kurhauza ielā (tagad Vasarnīcu iela 28), kuru par godu savai mazmeitiņai nosauc – “Willa Elsa”. Nams ir pilnībā pielāgots divu ģimeņu ērtai dzīvošanai. Nama pirmajā stāvā atrodas virtuve, ēdamistaba, viesistaba, darba kabinets ar bibliotēku un Habermanu pāra guļamistaba, kā arī blakus virtuvei – mājkalpotājas Annas Lass istaba.

Ēkas otrais stāvs veidots meitas Lillijas Emīlijas Eiženijas ģimenes vajadzībām. Tur atrodas virtuve, bērnistaba, atpūtas istaba un guļamistabas.

Sētā tika uzcelta vēl viena ēka, kuras gala siena vēl šodien redzama no Vasarnīcu ielas puses. Tajā iekārto dzīvokli saimniecības vadītājam Martinsonam, kurš bija atbildīgs par Habermana zirgiem un kārtību īpašumā. Šīs ēkas otrā pusē ierīko zirgu stalli.

„Pie ēkām piegulošais zemesgabals bija sadalīts vairākās zonās. Ēkas pagalma pusē bija daudz dažādu ziedu un mazbērniem rotaļu laukums ar karuseli, dēvētu par „Rundlauf” (smieklu riņki, vāc.val.), tālāk augļu dārzs, neliels zemeņu dārziņš mājkalpotājai un atpūtas zona. …Gar īpašuma nožogojumu kreisajā pusē ceļš uz pludmali bija aprīkots ar koka laipām, kuras veda līdz pat pludmalei. Īpašumam pieguļošajā teritorijā no Vasarnīcu ielas puses Gotfrīds Habermans bija iestādījis liepas” (pēc mazmazmeitas M.Caras atmiņām).

Pēc savas nāves (1913.gadā), Gotfrīds Habermans savrupnamu novēl mazmeitiņai Elizabetei, kura tajā laikā vēl nebija pilngadīga. Sākas Pirmais pasaules karš, revolūcija Krievijā, un atgriezties Latvijā Cirnasku ģimenei kļuva neiespējami. Tikai pateicoties atsevišķu Krievijas ierēdņu labvēlībai un J.Cirnaska pūlēm, izdevās iegūt dokumentus, kas apliecināja, ka ne tikai sieva, bet arī bērni ir dzimuši Ēdolē (patiesībā abi bērni bija dzimuši Maskavā), un viņiem ir tiesības atgriezties dzimtenē. Lillija ar bērniem 1920.gada aprīlī atgriezās Ventspilī, bet Johannesu Cirnasku no valsts neizlaida. Tikai mēnesi pēc sievas un bērnu aizbraukšanas, ilgstošais bads un slimība dzēš Johannesa Cirnaska dzīvību.

Cirnasku ģimenes prombūtnē māju pieskatīja mājkalpotāja, kura, lai segtu ēkas uzturēšanas izdevumus, to izīrēja vairākām ģimenēm. 1930.gadā māju izpirka miesnieks Pauls Riekstiņš. Arī turpmākos gados tas ir īres nams, kurā dzīvo gan Komercskolas un arodu skolas direktors inženieris Jānis Lukins ar ģimeni, kapteiņa palīgs Fricis-Artūrs Tunnis, skolotāja Amālija Švanks ar ģimeni, skolotāja Sofija Dravnieks, miesnieka palīgi, studenti utt.

©Ventspils muzejs, Māra Dāvida