Jaunajai jeb mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijai šogad aprit tikai 100 gadi. To, kāds bija rakstības attīstības ceļš un, kas bija “čupu burti”, Vēstures otrdienā, 20.oktobrī plkst.17:30 Amatu mājas Senajā klasē stāstīs Herberta Dorbes muzeja vadītāja Inese Aide. Senās klases sienas noteikti varētu apliecināt, ka arī šeit skolas bērni cīnījušies ar daudzajiem “h”, “ch” u.c. burtu kaudzītēm, kas savulaik kalpoja garumzīmju un mīkstinājuma zīmju vietā.
   Latviešu rakstības attīstībai var izsekot, sākot ar 16.gadsimtu, kad tiek izdotas pirmās grāmatas latviešu valodā, kas, protams, bija garīgā literatūra – katoļu (1585) un luterāņu katehismi  (1586), t.s. Nevācu psalmi (1587). Pirmo latviešu valodā iespiesto tekstu autori bija vācu mācītāji, kas latviešu valodai piemēroja tā laika vācu valodas rakstības principus, par pamatu ņemot gotisko rakstu. 19.gs. vidū, kad latviešu kultūras attīstību sāk virzīt jaunlatvieši un tiek likti pamati latviešu nacionālajai rakstniecībai un zinātnei, aktuāls kļūst arī latviešu rakstības reformas jautājums. Juris Alunāns 19.gs. vidū savā apcerējumā “Kāds vārds par latviešu valodu” raksta: “Gandrīz ikkatrā grāmatā, kas manās rokās nākuse, esmu atradis savādu rakstīšanu. Īpaši ar svešiem vārdiem vēl allaž misas un apjūk. Kā kuram katram prātā nāk, tā tas raksta, un tā tad var redzēt vienu pašu vārdu daždažādi rakstītu. Vai tad nu latviešu valodai likumu nav, pēc kuriem jāraksta? Ira gan, bet, kā rādās, tik rets kāds tos atģidis un ievērojies.”

  Svarīga loma jaunās ortogrāfijas izstrādāšanā un nostiprināšanā ir 1907.gadā izdotajai J.Endzelīna un K. Mīlenbaha “Latviešu gramatikai”. 1908.gadā pie Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas noorganizē ortogrāfijas komisiju, kuras uzdevums bija izstādāt jauno latviešu ortogrāfiju. Jauno ortogrāfiju par obligātu pirmo reizi juridiski apstiprināja ar valdības dekrētu 1919.gadā. Praksē to ieviesa laika posmā no 1920. gada līdz 1922.gadam.

Vēstures otrdienu apmeklējums – bez maksas. Apmeklējot, lūgums ievērot distancēšanās prasības un, nepieciešamības gadījumā, lietot sejas maskas.