Pagājušajā nedēļā muzeja darbinieki devās apskatīt restaurēto Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas torni un veikt panorāmas foto no tā paša skata punkta, kādā tā redzama senākajā zināmajā Ventspils panorāmskata fotogrāfijā 1880.g.

1698. gadā vecā baznīcas ēka netālu no Tirgus laukuma bija ļoti sliktā stāvoklī. Hercogs Ferdinands uzdeva baznīcas priekšniekam Kristofam Zakenam pasūtīt jaunas baznīcas celšanas plānu. Baznīcas celtniecības ideja ilgus gadus pēc tam ir palikusi kā sen gribēta iecere, kas tiek iesākta, bet netiek realizēta un vairākkārt  atcelta naudas trūkuma dēļ. 

1833.gadā, pateicoties mācītāja Frīdriha Nikolaja Pauflera iniciatīvai un sakariem Pēterburgā, izdodas panākt, ka finansējumu jaunas baznīcas būvei 77561.85 kapeikas rubļu apmērā atvēl pats toreizējais Krievijas cars Nikolajs I. Baznīcu bija praredzēts projektēt tā, lai tā spētu uzņemt 2000 personas. 1834. gada 30. janvārī noārda pirms 100 gadiem uzceltos, tā arī nekad nepabeigtās baznīcas mūrus un izlauž 1718. gadā ielikto pamatakmeni. Jaunās baznīcas pamatakmens tiek svinīgi ielikts1834. gada 20. maijā. Nedaudz vēlāk virs baznīcas torņa tiek uzlikts Pēterburgā darināts krusts un lode, kurā ievietoti ar baznīcas celšanu saistīti dokumenti.  Gada laikā būvdarbus pabeidz un  jaunuzcelto baznīcu iesvēta 1835. gada 15. septembrī. Pateicoties personīgajam Nikolaja I finansiālajam atbalstam, baznīca iegūst arī savu vārdu – Latvijā tā ir vienīgā, kas nodēvēta Krievijas cara, vai, pareizāk sakot, viņa svētā aizbildņa vārdā.

Latvijas sakrālajā arhitektūrā Ventspils dievnams pārstāv ampīra stilu. Galveno akcentu veido kolonnu portiks un tam pieskaņotais tornis. Apjoma būvmasu veido garena trīsjomu draudzes telpa, kurai rietumu pusē pieslēdzas tornis, bet austrumu pusē – taisnstūrveida apsīda. Masīvas divviru durvis ar rozetēm to vidusdaļā atrodas visās četrās fasādēs. Galvenā ieeja vērsta pret Rātslaukumu, to rotā iespaidīgs četru jonisku kolonnu portiks, bet uzraksts virs durvīm Savu mieru es Jums dodu, ņemts no Jāņa evaņģēlija (14:27), uzlikts 1934. g. –  ar baznīcas simtgades jubileju saistītā remonta laikā. Dievnama lielo vairāk nekā 500 kilogramu smago zvanu gatavojis pirmais latviešu zvanu lējējs Jānis Ulhrihs Kleinšmits, kas dzīvojis Ancē. Ērģeles darinājis Johans Teodors Tīdermanis jaunākais. Ventspils instruments ir vienīgās viņa darinātās ērģeles, kas saglabājušās līdz mūsdienām.

Baznīca nav cietusi nevienā no pagājušā gadsimta kariem, bet lielas rūpes vienmēr sagādājis sāļais jūras vējš, kas bojājis ēkas fasādi un torni. Īpaši kritiska situācija izveidojās, Ventspilī uzbūvējot kālija sāls pārkraušanas terminālu.

Neskatoties uz to, ka baznīcas fasāde tika regulāri pārkrāsota (vidēji reizi 10 gados), jau pagājušā gadsimta beigās, veicot remontdarbus, tika fiksēti būtiski torņa konstrukcijās bojājumi.  Līdzekļu trūkums liedza savlaicīgi  uzsākt  glābšanas darbus, šajā laikā torņa kolonnu un portika stāvoklis stipri pasliktinājās. 2000. gadā pateicoties veiksmīgi realizētai saimniecības darbībai un Ventspils pašvaldības piešķirtajam kredītam, tika restaurēta baznīcas fasāde, veikta pamatu hidroizolācija un atrisinātas problēmas, ko radīja torņa kolonnu galos atklātās plaisas un portika korodējušās dzelzs konstrukcijas. Kopš šiem darbiem ir pagājuši 20 gadi un beidzot ir pienācis laiks arī nopietnai torņa restaurācijai. Pavisam drīz ventspilnieki un pilsētas viesi varēs priecāties par skaisto pilsētas rotu – Ventspils Nikolaja evanģēliski luterisko baznīcu, savukārt muzeja ļaudis piefiksē šo laiku no baznīcas torņa.