Ventspils muzejs laidis klajā Maincas Universitātes (Vācija) emeritētā profesora Ervina Oberlendera rakstu krājumu “Pētījumi Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturē”.  Krājumā ietverti 10 raksti, kas veltīti Kurzemes un Zemgales vēsturei, tās politiskajiem un sociālajiem aspektiem, hercogistes vietai kopējā Eiropas 16.-18.gs. vēsturē. Tajos aplūkoti gan hercogistes tapšanas pirmsākumi un to politiskais konteksts, gan īsumā sniegts ieskats tās pastāvēšanas vēsturē, politiskajos procesos 18.gs. un Krievijas impērijas centienos to pakļaut, latviešu attieksme pret vāciešiem hercogistes laikā, kā arī nākamā Francijas karaļa Luija XVIII uzturēšanās Kurzemē. Rakstu pirmpublicējumi vācu un latviešu valodās bija “izkaisīti” dažādos periodiskajos akadēmiskajos izdevumos un krājumos, šajā izdevumā tie latviski lasāmi vienkopus, sniedzot ieinteresētam lasītājam spilgtu, daudzšķautņainu Kurzemes vēstures ainu vienā no interesantākajiem laika posmiem.

Ervins Oberlenders dzimis 1937. gadā Kēnigsbergā (tag. Kaļiņingrada), vēsturi un filoloģiju studējis Minhenes, Vīnes un Ķelnes universitātēs, 1985. – 2002.g. bijis Maincas universitātes Austrumeiropas vēstures profesors, šobrīd – emeritētais profesors, Latvijas Universitātes Goda doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Atzinības krusta kavalieris. Viņa pētnieciskās intereses aptvērušas salīdzinoši plašu Austrumeiropas vēstures tematiku, bet īpašu vietu tajās ieņem Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsture. E.Oberlenders ir viens no pirmajiem Rietumeiropas vēsturniekiem, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzsāk ciešāku institucionālu kontaktu dibināšanu starp Rietumeiropas un Latvijas universitātēm. Viņš ir arī iniciators pirmajai starptautiskajai zinātniskai konferencei “Kurzemes un Zemgales hercogiste – pētniecībā sasniegtais un perspektīvas”, kas 2001.gadā notika Ventspilī. Tieši profesora centieni uzsvērt nepieciešamību izveidot hercogistes vēstures kopainu, lai skaidri būtu saskatāma arī tās vieta Eiropas vēstures ietvaros, būtiski ietekmēja šī valstiskā veidojuma izpēti turpmākajos gados. E.Oberlendera ieinteresētība hercogistes vēstures pētniecībā  rosināja ne tikai Ventspils muzeja pētnieciskā darba aktivizēšanos un hercogistes vēstures dažādu aspektu izpēti, bet arī plašākas sabiedrības uzmanību. Kurzemes un Zemgales hercogistes tēma turpmākajos gados kļuva par aktuālu un pozitīvā nozīmē populāru tēmu Latvijas vēstures zinātnē. Pirmajai konferencei Ventspilī sekoja arī nākamās – “Kurzemes un Zemgales hercogiste: sabiedrība, politika, kultūra” (2004) un “Kurzemes un Zemgales hercogiste: lokālais, reģionālais un globālais” (2007). Uz konferenču referātu pamata izstrādātie gandrīz 50 raksti tika publicēti krājumu “Ventspils Muzeja Raksti” trijos laidienos, tādējādi liekot pamatu muzeju rakstu krājumu tradīcijai. Pirmās konferences pozitīvās “sekas” bija arī Ventspils pašvaldības finansiāli atbalstītā “Rietumlatvijas vēstures izpētes projekta 2001-2004” uzsākšana un īstenošana, kura darbības ietvaros, līdztekus citiem Kurzemes un Zemgales vēstures posmiem īpaša uzmanība tika pievērsta to pētījumu un popularizējošo aktivitāšu atbalstam, kas saistījās ar hercogisti.

Ventspils muzejs izsaka profesoram Ervīnam Oberlenderam sirsnīgu pateicību ne tikai par ierosmi rakstu tulkošanai un apkopošanai vienotā krājumā, bet arī par nozīmīgu ieguldījumu Kurzemes un Zemgales hercogistes vēstures izpētē un popularizēšanā  un lokālās pašapziņas veicināšanu. Izdevums tapis ar Ventspils pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, izdevumu varēs iegādāties Ventspils muzeja kasē maija beigās.