Ventspils muzejs turpina iepazīstināt ar savu vēsturi

1968.gada sākumā Andrejs Šulcs pamet muzeja direktora posteni. Muzeja ēkā Akmeņu ielā 3 beidzas kapitālais remonts. 1968.-1972.gadā pabeigta muzeja pastāvīgā ekspozīcija, kas atspoguļo pilsētas un novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz neizbēgamam sociālisma celtniecības periodam.

1960-o g. beigās Ventspils muzejs sāk organizēt ikgadējas ekspedīcijas pa Ventspils rajona ciemiem. Pirmā notiek Zlēku Pasilciemā. Pirmā ekspedīcija pa piekrastes teritoriju: Ventspils – Kolka – Mazirbe – Miķeļtorņis – Lūžņa – Oviši. Turpmāko gadu laikā ekspedīcijas notiek visos Ventspils rajona ciemos. Ievērojami papildinās muzeja krājums. Tā, piemēram, 1982.g. iegūts 3076 vienības, galvenokārt no muzeja ekspedīcijas Ostgalā.

Papildinās zināšanas par Ventspili un novadu: top arhitektes, arhitektūras vēsturnieces R. Zandbergas pētījumi (1976-1982) par Ventspils vēsturisko centru; 1974.gadā notiek arheoloģiskie pētījumi Užavas centra senkapos.

1975.g. muzejā notiek Latvijas PSR muzeju zinātniski-pētnieciskā darba atskaites konference.

1977.g. tiek izveidota jauna muzeja filiāle – padomju militārā darbinieka J. Fabriciusa memoriālā māja “Vangstrēbēji” Zlēku ciemā  (beidz darbību 1991).

Populāras ir Ventspils mākslinieku izstādes, lietišķās mākslas izstādes.

Muzeja apmeklētāju skaits gadā ir ap 22-23 tūkstoši, Brīvdabas muzejā ap 25 tūkstošiem.

Šajā desmitgadē notiek krājuma sistematizācija, kolekciju komplektēšana, kur liela nozīme ir ikgadējām ekspedīcijām.  Sākas metodoloģisks ekspozīciju darbs – tas viss, ko mēs saprotam ar muzeja darbu arī šodien. Kaut gan jāatceras, ka galvenais ekspozīciju veidošanā bija nevis objektīva izpēte, bet vēsturiskā materiālisma teorijas diktētas shēmas. Piemēram, Ventspils ostas lielo izaugsmi 20. gadsimta sākumā nevar rādīt, jo tas padomju laiku vēsturē ir Stolipina reakcijas periods, kurā nekas labs notikt nevarēja.

Turpmāk- vēl.