Viduslaikos grāmatas bija retums, pirms iespiedtehnikas izgudrošanas, grāmatas rakstīja ar roku. Ap 1445. gadu Johans Gūtenbergs (Johann Gutenberg, ap 1399-1468) Maincā (Vācijā) izgudroja grāmatu iespiežamo ierīci. Šis atradums strauji izplatījās visā Eiropā un dažu gadu desmitu laikā būtībā aizvietoja rokrakstu izgatavošanu. Iespiesto grāmatu izplatība strauji palielināja lasītpratēju loku.

Johans Gūtenbergs, iedvesmojoties no vīnogu spiedes, izgudroja tipogrāfijas salikumu. Tas bija vienkāršs, jo sastāvēja no gataviem elementiem, kurus varēja izmantot atkārtoti. Arī kļūdas izlabot vairs nebija problēma. Gūtenbergs izgudroja arī racionālu veidu, kā pavairot pašas literas (burtstabiņus). Tā kā to liešanai sāka izmantot metālu, tas radīja iespēju nodrošināt ilgu burtu izmantošanu.

Drukāšanas procesā notika daudzu novilkumu izgatavošana ar iepriekš saliktas formas palīdzību. Viena no brīnišķīgākajām inkunābulām (tā dēvēja visus iespieddarbus līdz 1500. gadam) bija Gūtenberga iespieddarbs: 42 rindiņu (piemēram, Ventspils muzeja rakstos vienā lapaspusē ir 39 burtu rindas) Bībele (ap 1453. gadu). Vispār ir zināmi vairāk nekā 50 viņa iespieddarbi.

Aicinām pašiem kļūt par tipogrāfiem un izgatavot savu grāmatiņu:

1. Lielā (A3) vai mazā (A4) zīmēšanas bloka lapu, sekojot zīmējumam, pārloki 5 reizes. Skatīt zīmējumu A.
2. Nogriez ar šķērēm lapu maliņas, lai grāmatiņu var atvērt!
3. Pārsien ar aukliņu vai lenti;
4. Izdomā grāmatas saturu un kā viduslaikos izrotā pirmos burtus;
5. Vari izgatavot savu “burtstabiņu” – spiedodziņu, izmantojot kartupeli, – iegriez kartupelī burtu (tikai spoguļattēlā!) vai simbolu un uzklāj krāsu. Skatīt zīmējumu B.
6. Dāvini grāmatiņu no sirds!