Tā nav ota. Tā nav arī slotiņa putu uzklāšanai pirms bārdas skūšanas, kā tas pirmajā brīdī var šķist! (Lai gan daudzi arī šādu, vēl nesen kungu ikdienā plaši lietotu “rīku” var neatpazīt, tādēļ ieskatam – attēls).

Tas ir sens higiēnas piederums, kādreiz visai bieži izmantots … matu žāvēšanai pēc mazgāšanas un/vai to attīrīšanai no sīkiem, nejaukiem parazītiem – utīm. Ventspils muzeja krājumā glabājās divi šādi matu susekļi (nejaukt ar linu susekļiem!), darināti no pušķī saņemtiem cūku sariem, kas aptīti ar auklu un – greznākos variantos – nostiprināti ar dekoratīvu pinumu. Plaši izplatīti agrākajos laikos, var pieņemt, ka jau senākajos aizvēstures posmos visā Eiropā. Arī Latvijā, ne tikai Kurzemē.

Varētu sagaidīt, ka šāds rīks vairāk attiecināms uz “sieviešu piederumu” jomu. Tomēr, kā rāda arheoloģiskie pētījumi, to izmantoja arī vīrieši. Piemēram, Drēbnieku senkapos (Jūrkalnes pag.) tas dots līdzi kādam 17.gs.II pusē – 18.gs. sākumā apbedītam vīrietim. Suseklis atklāts arī 19.gs. beigās veiktajos pētījumos Pasilciema (Zlēku pag.) vēsturisko laiku apbedījumos. Iespējams, tolaik vīriešiem tas bijis nepieciešams ne tikai matu, bet arī kuplākas bārdas kopšanai.

Susekļa tēma šoreiz par godu Ministru kabineta sēdē 18. februārī konceptuāli atbalstītajam lēmumam par frizieru pakalpojumu atjaunošanu no 1.marta. Ja tas paliktu tikai konceptuālas vēlmes līmenī, matu suseklis, iespējams, no muzejiska priekšmeta ar vēstījumu par mūsu priekšteču higiēnas paradumiem varētu kļūt par aktuāli nepieciešamu rīku.