Latvijas valsts neatkarība – izcīnīta, atņemta un atgūta.

Latvieši esot dziedātāju tauta. Par to arī mūsu valsts himnā – kur latvju dēli dzied …

Ventspilnieku atmiņās ir vairāki stāsti par tādām reizēm, kad dziesma skanējusi īpaši.

1939. gada 18. novembrī Latviešu biedrības namā notiek koncerts par godu valsts svētkiem. Koncertā uzstājusies arī pasaulslavenā operdziedātāja Alīda Vāne, kurai saknes Ventspils novadā. Viņa dziedājusi A. Žilinska dziesmu “Karogs”, dziesmas vārdi  – E. Virzas 1919. gadā sarakstītais dzejolis:

Pūšat, taures, skanat, zvani, saule, plašu gaismu lej!

Karogs sarkanbalti sarkans vējos atraisījies skrej.

Skrej pa laukiem, skrej pa klajiem, sauc arvienu dzirdamāk,

Lai iz mājām, lai iz namiem, lai iz kapiem ārā nāk! …

Skrej pa priekšu pulkiem kaujā,

Brīvs pats, brīvus dari mūs.

Līdz ar sauli saules mūžu

Tavai tautai dzīvot būs.

Iedomājieties, kā tas skanēja, kad Eiropā jau karš, un Latvijā, arī Ventspilī,  ierīkotas padomju armijas militārās bāzes. Kad padomju zaldāti vēlu vakaros vesti uz pilsētas pirti, smago zābaku soļu duna sākumā skanējusi klusi, un tad arvien skaļāk un skaļāk, un tuvāk vāji apgaismotajās pilsētas ielās.

Aplausiem un ovācijām skanot, Alīda Vāne dziesmu esot nodziedājusi trīs reizes.

Otrreiz šo dziesmu Alīda Vāne dziedājusi 1945. gada janvārī, vācu okupācijas laikā, kinoteātrī “Aina”, kur tolaik  pārsvarā notika kultūras pasākumi. Par ko domāja klausītāji, kad Latvija ir vairs tikai Kurzeme, aiz muguras krievu armija, priekšā jūra, svešums un neziņa. Uz koncertu esot ieradušies arī augsti vācu armijas virsnieki. Dziesma dziedāta vairāk reižu, klausītājiem kājās stāvot, un arī vācieši stāvēja.

1945. gada 18. novembris iekritis svētdienā. Luterāņu baznīcā uz dievkalpojumu sanākuši ap 1000 cilvēku. Droši vien viņi aizlūdza par savējiem – mirušiem Sibīrijā, kritušiem leģionā, izkaisītiem svešumā, un par pašiem, atkal bailēs un neziņā. Un cilvēki nodziedāja: “Dievs, svētī Latviju!”.

Latvijas neatkarība – kā ziemciete, uzplaukusi, samīdīta un no izpostītām saknēm atkal izaugusi.

Lai gaišas domas, atmiņas un cerības svētku dienā!

©Ventspils muzejs, Stella Lindenberga