Enciklopēdijas pastāv apmēram divus gadu tūkstošus un vecāko no tām sarakstīja Plīnijs Vecākais. Terminoloģiskās vārdnīcas un zināšanu apkopojumi tika sastādīti jau Senajā Ēģiptē un Senajā Ķīnā. Plīnija Vecākā “Dabas Vēsture” — 37 sējumu dabas apraksts bija plaši izplatīts Eiropā līdz pat viduslaikiem. Modernās enciklopēdijas attīstījās no vārdnīcām XVII gadsimta laikā. Pirmā plašam iedzīvotāju slānim domātā t.s. Didro enciklopēdija tika veidota Apgaismības laikmetā Francijā (D.Didro idejas par tautas izglītošanas nepieciešamību iemiesojums). Vēlāk radās virkne slaveno enciklopēdiju – Britu enciklopēdija, Itāļu enciklopēdija, franču Laruss, vācu Brokhauzs un Efrons u.t.t.

Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī patlaban skatāma vairāk kā 700 priekšmetu izstāde “Retumu kabineti. Kaislība Eiropā 16.-21.gs.”, kas iepazīstina ar Eiropas muzeju aizsākumiem. Izstādē eksponēti krājuma priekšmeti no Jēkabpils Vēstures muzeja, LU muzeja, LU Bibliotēkas, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA/LNMM, Rundāles pils muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Vēstures arhīva, Rīgas vēstures un Kuģniecības muzeja, kā arī privātkolekcijām no Latvijas un Francijas, īpašs ir izstādes kuratora ir Žila Bonviāla (Francija) devums.

Izstādē “Retumu kabineti” īpaša daļa veltīta agrīnajiem mēģinājumiem zinātniski apkopot un sistematizēt atklātos retumus, – veidot enciklopēdijas.

Izstādē skatāmas enciklopēdijas no  Latvijas Nacionālās bibliotēkas A.Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas. Senākā ir 1679.gadā Lionā Žana Antuāna Igetāna izdotā “Cilvēka ķermeņa anatomija”, autors holandiešu izcelsmes medicīnas profesors Isbrands van Dimerbrocks (1609-1674), (Ysbrand van Diemerbroeck).

Ir arī daudzviet pieminētās Bifona enciklopēdijas (Žoržs Luī Leklērs de Bifons 1707-1788) vairāki sējumi “Vispārējā un īpašā dabas vēsture ar karaļa kabineta aprakstu” (1789).

Varam ielūkoties arī filozofa Denī Didro (1714-1784) “Enciklopēdijas jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošās vārdnīcas” vienā no 35 sējumiem, kas sākotnēji tika iecerēta kā precīzs britu enciklopēdijas tulkojums franču valodā, bet ar laiku izvērsās par pastāvīgu darbu. Didro šim darbam pieaicināja vairākus slavenus filozofus. Starp LNB retumiem redzami arī privātkolekciju eksponāti, – dabas enciklopēdijas un kāds īpašs sējums – Abata Delaporte, “Franču ceļotājs vai senās un jaunās pasaules iepazīšana” (izdevējs L. Celliot, Parīze, 1770), kura lapaspusēs var lasīt nelielu Kurzemes aprakstu: “Ceļojot no Somijas, šķērsojot tā paša nosaukuma līci, cauri Livonijai un Polijai nonākam Kurzemē. Šī hercogiste, kas atrodas Baltijas jūras krastos, gadsimtiem ilgi palikusi maz pazīstama. Dāņiem atnesot evaņģēlija gaismu un Valdemāram nodibinot arhibīskapiju, vietējās tautas turpināja piekopt pagānismu. Tad vācu krustneši mēģināja tās pakļaut, aizbildinoties ar mērķi pievērst tās kristietībai…”

Izstāde “Retumu kabineti” Livonijas ordeņa pilī skatāma līdz 2022.gada 30.martam. Vairāk par izstādi lasiet šeit