1.maijā atzīmējami veseli trīs svētki, vieni no tiem – Darba svētki. Tie aizsākušies vēl 19. gs. kā Starptautiskā darbaļaužu diena. Par svinamu dienu to pasludina arī jaunā Latvijas Republika 1920. gada 29. aprīlī, gan uzsverot Satversmes Sapulces sasaukšanas dienu – šajā dienā sāk darboties pirmais vēlētais Latvijas parlaments. Pēc K. Ulmaņa valsts apvērsuma 1. maiju svītro  no svinamo dienu saraksta, un to vietā tiek rīkoti Darba svētki dažādos vasaras datumos.

Ventspilī Darba svētki pirmo reizi rīkoti 1926. gada 25. jūlijā. Tos organizē Ventspils kreiso strādnieku arodbiedrība. “Kreisie arodnieki” ik gadu rīko arī demonstrācijas Starptautiskajā strādnieku dienā.

Arodbiedrību kustībai Ventspilī ir senākas saknes. Pirmā tāda dibināta 1905. gada 23. oktobrī Ventspils ostā. Gadu vēlāk Krievijas impērijā arodbiedrības tiek aizliegtas, tad 1913. gadā atkal atļauts tādas dibināt.

1918. gadā nodibinātajā Latvijas Republikā arodbiedrības atsāk darboties, un 1919. gadā tās apvienojas Latvijas Arodbiedrību centrālbirojā. 1921. gadā no šīs sociāldemokrātiskās organizācijas aiziet galēji kreisi noskaņotās, apvienojoties Rīgas Arodbiedrību centrālbirojā. Tās kļūst par nelegālās komunistiskās partijas atbalstu. Pie tādām pieder arī 1921. gada maijā dibinātā  Ventspils kreiso strādnieku arodbiedrība.

Ventspils kreiso strādnieku arodbiedrības popularitāte  ir liela. Ja sākumā tajā ir ap 100 biedru, tad pēc nedaudz gadiem to skaits – jau 1200, un jaunus biedrus uzņem tikai ar divu “vecbiedru” rekomendācijām.

Bez politiskām aktivitātēm šie “kreisie” organizē jaudīgu kultūras un pašdarbības darbu. Darbojas Strādnieku klubs, Jaunatnes sekcija, koris, Sporta sekcija, dramatiskais pulciņš, stīgu orķestris. To apliecina arī šie pirmie Darba svētki, notikuši Luna parkā. Svētki sākas ar strādnieku gājienu no biedrības nama Jūras un Kuldīgas ielu stūrī  cauri pilsētai,  ar sarkano karogu, to pavada kreisās arodbiedrības orķestris. Tad, protams, seko runas un referāti. Dramatiskais pulciņš uzved fragmentus no “kreisā” rakstnieka Linarda Laicena lugām, koris nodzied desmit dziesmas, no kurām vairākas ir kora diriģenta un mūzikas pedagoga P. Zolta sacerētas. Vairākus skaņdarbus izpilda dzelzceļa strādnieku orķestris. Novērtējot šo savu pirmo lielo pasākumu, paši “arodnieki” secina, ka lēmums nerīkot šajos svētkos dejas ir bijis pareizs, jo tie tāpat notikuši piecu stundu garumā.

Pirmo darba svētku apmeklētāju skaits tiek lēsts ap 1000 cilvēku. Un tas nav maz, ņemot vērā, ka šajā dienā pilsētā notikuši vēl trīs lieli pasākumi: Jaunības draugu biedrības rīkotie Bērnu svētki, sporta biedrības “Spars” dibinātāja K. Kampara 25 sporta darbā pavadīto gadu jubileja, un ugunsdzēsēju biedrības rīkotie Tautas svētki ar dejām.

Fotogrāfijās mēs redzam Ventspils strādnieku sievas baltiem lakatiņiem un vīrus žokejcepurēm galvās. Nav viegli pilsētā 20. gadsimta 20. gados. Ventspils barotāja – osta pēc 1. pasaule kara atkopjas lēni. Darbu dabūt var lielākoties pilsētas zāģētavās. Ostā kuģu ienāk maz, lielāka dzīvība tur 20. gs. 20. gados, kad caur to notiek Padomju Savienības tranzīts. Viens no iemesliem, kāpēc strauji aug kreiso arodbiedrības biedru skaits, ir arī tas, ka tikai šīs organizācijas biedriem dod darbu pie šo kuģu apstrādāšanas. Kā dzejolī “Februāris Ventspilī” aprakstījis Fr. Dziesma:

                        “…ies vīri no partijas nama bez steigas uz ostmalu lūkot,

                        cik gaidāmi kuģi no jauna un kā stāv ar lediem uz jūras

                        pēc dabas un laikrakstu ziņām.”

Kreisā arodbiedrība cīņā par strādnieku dzīves uzlabošanu šo to arī panāk, piemēram, 1926. gadā notiek 6 nedēļu kokzāģētavu strādnieku streiks, un tiek panākts algu pielikums par 8-15 % .

1928. gadā kreisās arodbiedrības slēdz, pēc gada tās atkal drīkst dibināt, līdz no jauna aizliedz pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma.

Rosīgus Darba svētkus!

©Ventspils muzejs, Stella Lindenberga