Latvijas aizsargu organizācijas pamati likti 1919. gada februārī, kad Latvijas pagaidu valdība strādā Liepājā. Ilggadējais Ventspils Aizsargu pulka komandieris Dāvids Šmitmanis, 1919. gadā  Ventspils apriņķa priekšnieka palīgs, vēlāk atcerēsies, kā februāra vidū  Iekšlietu ministrs Miķelis Valters uzaicinājis viņu, Šmitmani, kopā ar Ventspils apriņķa priekšnieku Konstantīnu Veckalniņu un Talsu apriņķa priekšnieku Jāni Kāpostu uz apspriedi. Šajā apspriedē ministrs izstāstījis par savu ideju dibināt pagastos aizsargu pulciņus, kas varētu uzturēt kārtību un drošību no ienaidnieka (lieliniekiem) atbrīvotajos apgabalos. Tad nu šie trīs neatkarīgās Latvijas administratīvās varas pārstāvji tūlīt ķērušies pie darba, un naktī izstrādātais projekts nākošajā dienā nodots ministram. Bez lielām izmaiņām tajā 1919. gada 20. martā tiek pieņemti “Noteikumi par aizsargu nodaļām pagastos”.

           Sākumā šis likums paredzēja obligātu pagastu iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību drošības pasākumu veikšanā. Ventspils 2. Aizsargu pulks dibināts 1919. gada 29. martā. Ventspils apriņķī, kur tajā laikā uzturas un siro sarkano partizānu vienības, šiem pašaizsardzības pasākumiem bija liela nozīme. Vairāk zināma ir Kārļa Kretuļa banda, un ar to saistās kāda interesanta epizode. Proti, kretulieši pa apriņķi esot pārvietojušies ar velosipēdiem, ko, protams, atņēmuši vietējiem iedzīvotājiem. Ja kāds braucis ar riteni, tātad kretulietis. Tāpēc vietējie iedzīvotāji aicināti divriteņus neizmantot, lai nerastos pārpratumi (no Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja vadītāja A. Tukiša pētījuma).

            1923. gada 10. jūnijā Ventspilī notiek pirmie aizsargu pulka svētki un pulka karoga iesvētīšana. Svētkus ar savu klātbūtni pagodina valsts prezidents J. Čakste.

            1921. gadā sākas Aizsargu nodaļu pārkārtošanas projekts. Darbība organizācijā kļūst brīvprātīga, un tās dalībniekiem tiek piešķirta ieroču nēsāšanas atļauja un izsniegtas šautenes. Pretēji gaidītajam, aizsargu skaits aug, un aktuāls kļūst jautājums par organizācijas materiālās bāzes nostiprināšanu. Tāpēc viens no pirmajiem aizsargu rīkotajiem sabiedriskajiem pasākumiem ir Gadatirgus Latviešu biedrības namā, kur tiek pārdoti visdažādākie lauku labumi, sienu ieskaitot, jo pārsvarā aizsargi ir laucinieki.

            Iegādāties formas tērpu nemaz nebija lēti. Piemēram, aizsargu ziemas krekls maksāja piecpadsmit latus. Tikai 1935. gada aizsargu parādē Ventspilī visi aizsargi beidzot bijuši ģērbušies pilnā formā un nav vairs neviena daļēji privātā ģērbta vīra. Arī aizsargu rīkotajās loterijās bieži balvā ir drēbe formas tērpam.

            Piedalīties aizsargu jātnieku eskadronā ir gandrīz elitāri, jo aizsargam pašam bija jāsedz visi izdevumi gan par ekipējumu, gan zirga uzturēšanu. Interesanti, ka 1939. gada Kurzemes un Zemgales apgabalu aizsargu jāšanas sacīkstēs pirmo vietu un sudraba kausu iegūst Ventspils jātnieku eskadrona komandieris A. Vidners ar zirgu Kaviāru. Kad pēc kāda laika Vidnera Ances saimniecībā ierodas ārzemju zirgu audzētava Kaviāru par lielu naudu pirkt, zirgs netiek pārdots.

            Visiem pulkiem likās svarīgi uzbūvēt pagastā aizsargu namu. Atšķirībā no bagātajiem Zemgales pagastiem, tolaik visnabadzīgākajā un retāk apdzīvotajā Ventspils apriņķī aizsargu nami bijuši tikai dažos pagastos, un neviens no tiem nav jaunuzbūvēta ēka. Tā, piemēram, Dundagā (tolaik Ventspils apriņķī) par aizsargu namu tiek pārbūvēts viens no kādreizējiem muižas centriem – Līkā muiža, bet Užavā bijusī Sārnates muižas labības klēts.

            Ventspilī Aizsargu klubs darbojas no vācu luterāņu draudzes īrētā ēkā Ostas ielā, līdz 1936. gadā tiek nolemts, ka īrēt telpas ir pārāk dārgi, un Aizsargu klubs turpmāk darbojas Latviešu biedrības namā. Šajā gadā arī tiek dibināts Ventspils Aizsargu nama fonds. Pirmā gada laikā tiek savākti gandrīz 12 tūkstoši latu. Lielākais ziedojums – 1150 latu no Ventspils Krājaizdevu sabiedrības 1940. gada martā.

            Ar gadiem Ventspils aizsargu pulks paplašinās ar jaundibinātām vienībām. 1925. gada 17. martā dibinās aizsargu rota Ventspilī. Dibinātāji ir 14 redzamākie pilsētas pilsoņi, kuri saziedo līdzekļus darbības uzsākšanai.

            Aizsargu darbā plaši iesaistās arī sievietes. Pirmais aizsardžu pulciņš dibināts Popē 1926. gada 16. septembrī.

            Sabiedrības un profesionālo grupu iniciēta ir arī dažādu aizsargu īpašo vienību dibināšana. Piemēram, 1931. gada 26. oktobrī dibinās Dzelzceļa aizsargu Ventspils nodaļa. 1933. gadā izveidojas divi Ventspils aizsargu pulka jūras vadi, un 1934. gada 10. maijā dibināts Ventspils pulka Jūras aizsargu divizions ar trim rotām. Jūras divizions izvērš iespaidīgu darbību. Piemēram, uzbūvē divus aeroplānus, par bruņumašīnu pārbūvē dāvinātu “Ford” auto, lielā mērā izbūvē Ventspils aerodromu un sarīko pirmos Aviācijas svētkus 1936. gadā, ik gadus sarīko pilsētniekiem Līgo svētkus, kuros gribētājus vizina ar savām burulaivām “Vairogs” un “Drosme”. Jūras aizsargu komandieris ir Ventspils ostas inženieris Nestors Bērziņš.

            Jāpiemin arī Ventspils aizsargu parādes ik gadu 18. novembrī un ikgadējās parādes pulka dibināšanas dienā, kas vienmēr noslēdzās ar teātra izrādi un balli.

            Militārā apmācība, sports un kultūras darbs ir galvenie aizsargu organizācijas uzdevumi. Pulkā ir iestājušies cilvēki no dažādām sabiedrības grupām, arī inteliģences pārstāvji. Piemēram, tolaik Ventspilī visiem zināmā stingrā skolotāja Alma Lāme bija pulka sporta instruktore, un goda aizsardze bija Sarkanmuižas pagastā dzimusī pasaulslavenā operas dīva Alīda Vāne.

            Ventspils Aizsargu pulka sastāvs bija šāds: inteliģence – 19.77%; vecsaimnieki – 11,45%; jaunsaimnieki – 13,14 %; strādnieki – 25,79%; amatnieki – 12,73 %; dažādu profesiju cilvēki – 17,12 %. . Tātad – visu sabiedrības grupu līdzdalība ir gandrīz vienāda. Ar šo faktu, īpaši inteliģences un strādnieku lielo skaitu, šis pulks izrādījies netipisks pārējo vidū.

            Latvijas patrioti bija aizsargi. To saprata arī padomju vara, kas 1940. gadā okupēja Latviju. No 30 Ventspilī pirmajā padomju okupācijas gadā apcietinātajiem cilvēkiem 15 bija aizsargi. 

©Ventspils muzejs, Stella Lindenberga