Daudzu Latvijas pilsētu un pagastu svētki ierasti tiek svinēti vasaras mēnešos. Arī Ventspilī. Gadalaiks piemērots pilsētas apmeklējumam,  dažādām norisēm brīvā dabā, svētku noskaņai. Tomēr, atšķirībā no citām vietām un to pasākumiem, Ventspils pilsētas svētkiem ir savs stingrs vēsturisks pamatojums. Augusta sākums ir laiks, kad Ventspils pirmo reizi minēta rakstītajos vēstures avotos. Pareizāk būtu gan teikt, tajos rakstos, kas saglabājušies līdz mūsdienām.

1290.gadā svētā Laurencija  (latviski dēvēts arī par Labrenci) dienā Vācu ordeņa mestrs Livonijā Halts nosaka saimniecisko kārtību, kādā darbojas Kuldīgas un Ventspils pilis. Tas ir pirmais dokuments, kurā minēta Ventspils pils un komturs – vietējā ordeņa amatpersona, kas pārzināja pili un apkārtējās zemes.  Dokumentā, kas pēc sava satura ir rīkojums ordeņa amatvīriem, noteikts, kādas zemes pienākas Ventspils pilij, kā sadalās zvejošanas tiesības starp Kuldīgu un Ventspili, cik daudz no ievāktiem nodokļiem patur Ventspils komturs, kā notiek sadarbība starp Kuldīgas un Ventspils pilīm. Par zvejošanu, piemēram, teikts, ka Nabes ezers pieder Kuldīgai, bet Losnes – Ventspilij. Losne ir Būšnieku ezers, par tā seno nosaukumu atgādina Lošupīte, kas iztek no tā.  Viens no punktiem nosaka, ka Ventspils ordeņa brāļiem uzturam ik gadus jāsaņem labība 30 lastu apjomā. 1 lasts, beramo vielu mērvienība, atbilst 2010,24 kg. Tātad kopējais graudu apjoms ir mazliet vairāk kā 60 tonnas! Tās labības tonnas bija jāizkrauj, jānodrošina to uzglabāšana un – galu galā tā bija paredzēta uzturam noteiktam cilvēku skaitam! Tātad ir ne tikai pils (sākotnēji vien kā ne visai augsts mūra tornis ar pieļāvušos koka apbūvi), bet bija arī vismaz dažas ēkas un iedzīvotāji ap to.

Svēta Laurencija diena ir 10.augusts. Tieši ar šo dienu datējamas senākās ziņas par pili (tā gan acīmredzot sākta celt senāk) un Ventspils pilsētas pašiem pirmsākumiem. Un 10.augusts ir ja ne nu tieši pilsētas rašanās diena, tad pilnīgi droši tās senākā pieminējuma brīdis. Zināsim, ko svinam!