Pamatus Latvijas Aizsargu organizācijai lika 1919. gada 21. martā Liepājā Latvijas pagaidu valdības izdotie “Noteikumi par aizsargu nodaļām pagastos”, kas uzdeva zemes īpašniekiem, muižu un māju rentniekiem nodrošināt apdzīvotajās vietās mieru, kārtību un drošību. Vēl pēc gada tika pieņemti “Noteikumi par obligāto t.s. klaušu dienestu”, kas bija jāpilda visiem pagastu iedzīvotājiem. Beidzoties karastāvoklim, 1921. g. klaušu dienests tika atcelts, un aizsargi kļuva par brīvprātīgu organizāciju. Tā kļuva par lielāko sabiedrisko organizāciju starpkaru Latvijā, kura darbojās militārā, politiskā un ideoloģiskā jomā.

Jāpiezīmē, ka lielas un ietekmīgas paramilitāras organizācijas darbojās ne vien Latvijā, bet arī pārējās pēc 1. pasaules kara valstiskumu ieguvušās Baltijas jūras reģiona zemēs – Somijā, Igaunijā, Polijā, Lietuvā.

Ventspils 2. aizsargu pulks dibināts 1919. gada 29. martā. Ventspils apriņķī aizsargiem bija sevišķa loma valsts pastāvēšanas pirmajos gados, jo šeit mežainajos un reti apdzīvotajos apvidos nedrošība bija daudz lielāka nekā citur, un aizsargiem bija jākontrolē arī jūras robeža. Pie tam aizsargi sākumā faktiski bija neapbruņoti – ir tādas atmiņas, ka uz lielo Dundagas pagastu ( toreiz Ventspils apriņķī ) bija iespējams izdalīt septiņas šautenes.

No 1920. gada aizsargu kustība nostiprinājās. Aizsargiem sāka izsniegt ieročus, biedru skaits strauji auga. 1920. gadā Ventspils aizsargu pulkā bija  3237 cilvēku. 

• 

• 

1923. gada 10. jūnijā Ventspilī notika pirmie aizsargu pulka svētki un pulka karoga iesvētīšana. Svētkus ar savu klātbūtni pagodināja valsts prezidents J.Čakste.

1925. gadā dibināta Ventspils aizsargu rota. Dibinātāju lokā bija  ievērojamākie pilsētas sabiedrības locekļi, kuri saziedoja līdzekļus darbības uzsākšanai.

Sagaidot pulka 10. gadadienu 1929. gadā, tas sastāv no 2 bataljoniem, 6 rotām, jātnieku eskadrona, sakaru komandas, strēlnieku komandas un rezerves pulka. Pirmo desmit gadu laikā ir sagatavots liels skaits militāru speciālistu – instruktoru.

Aizsargu darbība bija pamanāma visā sabiedrībā. Tā, piemēram, ikgadējie pulka svētki notikuši ar vērienu. Šajā dienā pilsētā tika izkarināti karogi, notika aizsargu parāde pilsētas ielās, aizsargu sporta sacīkstes, koncerts vai teātra izrāde Latviešu biedrības namā ar balli noslēgumā.

Īpaši Ventspils aizsargi lepojušies ar pulka orķestri. Tas dibināts 1925. gadā. Sākumā orķestrī spēlējuši 7 muzikanti. Pirmos mūzikas instrumentus nopirka, aizņemoties no Ventspils namīpašnieku biedrības “Kredīts” 400 latu. Orķestris sākumā spēlēja dažādos pasākumos, biedrību izrīkojumos, lai par nopelnīto honorāru atdotu instrumentu aizņēmumu. Stingrā disciplīna palīdzēja orķestrim kļūt par labāko Latvijas aizsargu orķestri. Vasaras sezonās pulka orķestris rīkoja Atpūtas dārzā bezmaksas koncertus. 1930-o gadu beigās tika noorganizēts bigbenda ansamblis.

Otrs pulka lepnums bija jātnieku eskadrons. Tas noorganizēts pašos pulka pirmsākumos. Vislielākā problēma tad bija ekipējums. Piemēram, nebija sedlu, pa lielākai daļai sedlu vietā izmantoja parastu labības maisu. Pirmos 17 sedlus eskadrons saņēma 1925. gadā. Dienesta gaitās aizsargs pats sedza ar zirga uzturēšanu saistītos izdevumus.

Liela nozīme aizsargu organizācijā bija sportam. Ventspilī ik gadu notika aizsargu sporta svētki, īpaši iecienīti bija aviācijas svētki, kas notika Ventspils aerodromā. 1936. gada augustā Ventspils aizsargi ar pulka smago mašīnu aizbraukuši uz Berlīnes olimpiādi.

Kā pēdējā dibināta Sakaru komanda. Un sakari nav vis pasts un telegrāfs, kā varētu domāt, bet 50 velosipēdi un 8 motocikli.

Par svarīgu uzdevumu visās Latvijas aizsargu nodaļās izvirzījās aizsargu namu būve. Tas bija zināms organizācijas popularitātes un nozīmības rādītājs, jo nami tika celti par sabiedrības ziedotiem līdzekļiem. Ventspils apriņķī aizsargu nami uzcelti Dundagā, Užavā (Sārnatē), Ēdolē, 1930-o gadu sākumā Ventspilī tika nodibināts aizsargu nama būves fonds.

Aizsargu organizācijas veidošanās kara apstākļos noteica viņu patriotisko stāju un nesamierināmo attieksmi pret visu kreiso spēku spektru. Aizsargi bija nozīmīga, militāri labi sagatavota armijas rezerve.

To saprata arī padomju vara, kas 1940. gadā okupēja Latviju. No 30 personām, ko Ventspilī pirmajā padomju okupācijas gadā apcietina, 15 bija aizsargi.

© Ventspils muzejs, Stella Lindenberga