Kāds labs un jaudīgs izgudrojums ir kooperācija! Šis kopīgu līdzekļu kopīgas apsaimniekošanas veids, Eiropā zināms kopš 18. gs., palīdzējis cilvēkiem sasniegt lielus mērķus, uzlabot savus materiālos apstākļus, pulcēties, apvienoties un līdzdarboties  gan ekonomisko, gan kultūras interešu lokā. Ne velti jau kopš 1922. gada jūlija pirmajā sestdienā tiek atzīmēta Starptautiskā kooperācijas diena.

Latvijā kooperācijas ideja ienākusi no Vācijas 19. gs. vidū, īpaši aktīva šī kustība bijusi Kurzemē, un pirmie kooperatori bija vācbaltieši. Šķiet, ka senākais šāds kopdarbības pasākums bijis 1826. gada maijā dibinātā Kurzemes aitu audzēšanas sabiedrība, kurai uz četriem gadiem lietošanā tika piešķirtas Piltenes kroņa muižas zemes. Pēc šī termiņa sabiedrība beidza pastāvēt, jo aitas šeit nebija īsti labi iedzīvojušās, un peļņa bija niecīga.

19. gs. otrajā pusē, lielajā latviešu zemnieku dzīves pārmaiņu laikā, arī viņi rosīgi sāka dibināt dažādas kooperatīvās sabiedrības. Pirmā Latvijā bijusi Dundagas (tolaik Ventspils apriņķī)  Krājaizdevu sabiedrība, dibināta 1874.g.

Šis ir laiks, kad zemnieki lielā skaitā pārceļas uz pilsētām. Ventspilī, piemēram, 1863.g. latviešu ir 19,6 %, bet 1897.g. – jau 58 %. Un lielākā daļa šo jauno pilsētnieku  savus namus ir cēluši ar aizdevumiem no 1899. gadā dibinātās Ventspils Latviešu krājaizdevu sabiedrības. Tādā ceļā tiek apbūvēta Jaunpilsēta – teritorija uz dienvidiem no Jūras ielas. Sabiedrība saimnieko visai efektīvi, un 1913. g. tā uzceļ savu namu,  ēkas būve izmaksājusi 42 tūkstošus cara laiku rubļu.

Pēc 1. pasaules kara, nodibinoties neatkarīgajai Latvijas valstij, kooperatīvi attīstās ātri un plaši. Tā, piemēram, Ventspils apriņķī pēc 10 gadiem -1928. g. – ir 15 krājaizdevu sabiedrības, 12 savstarpējās palīdzības biedrības, 79 kooperatīvi un 4 savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrības.

60 % biedru šajās sabiedrībās ir vecsaimnieki – tie, kuru tēvi vai viņi paši 19. gs. beigās savas saimniecības izpirka no vācu baroniem. Bez prasmes saimniekot, krāt un taupīt viņi to nemaz nebūtu varējuši izdarīt.

Tā kā latvieši visos laikos bijuši lieli dziedātāji, dancotāji un grāmatu lasītāji, daudzu šādu kooperatīvu paspārnē darbojas kori, teātru kopas, bibliotēkas.

Ventspilī starpkaru periodā turpina darboties jau minētā latviešu krājaizdevu sabiedrība, biedru skaits – 1800.

Jāmin vēl vairāki kooperatīvi, kam šajā laikā bijusi nozīme pilsētas saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē. 1927. g. 1. jūlijā dibināts Ventspils un apriņķa skolotāju kooperatīvs “Gaisma”. Sākotnēji tam pieder grāmatu, rakstāmlietu un mācību līdzekļu veikals Kuldīgas ielā, bet nedaudz gados tas izveidojas par plašu un stabilu uzņēmumu – tiek atvērts otrs veikals, nodibināta grāmatu spiestuve, grāmatsietuve un zīmogu izgatavošanas darbnīca. Tiek nodibinātas 3 stipendijas vidusskolu audzēkņiem. Biedru skaits dažos gados pieaug no 20 līdz 150 dalībniekiem. Vienas pajas vērtība ir  30 lati, kas nav maza summa – mēbeļu galdnieka nedēļas alga.

1931. gadā darbību uzsāk kooperatīvs “Ventspils Zvejnieks”, kas drīz kļūst par lielāko zvejnieku kooperatīvu Latvijā. Kooperatīvs nopērk zemes gabalu zivju žāvētavai, ko drīz arī uzceļ, un produkciju realizē ne vien Ventspils, bet arī citos Kurzemes apriņķos un eksportē uz Poliju, Igauniju, Lietuvu. 1934. gadā kooperatīvs uzceļ savu namu tagadējā Loču ielā 12.

1926. gadā dibināts kooperatīvs “Strādnieks”. Kā var spriest jau pēc nosaukuma, tas apvienoja tieši pilsētas zāģētavās un ostā strādājošos, nereti kreisi noskaņotus. “Strādnieks” savu darbību attīsta visai sekmīgi . Sācis no veikala Jūras ielā, ar laiku tiek pie vēl diviem veikaliem, maizes ceptuves un vairākiem smagiem auto. Tā darbības lauks – arī Ventspils apriņķis.

Starp kooperatīvu “Gaisma” un “Strādnieks” dibinātājiem un biedriem bija pilsētā savulaik visiem zināmais Ventspils valsts komerc- un arodskolas pedagogs Roberts Dzeltiņš (1879-1947). Viņš bija liels kooperācijas kustības entuziasts un popularizētājs, par šo tēmu publicējis vairākus rakstus, sociāldemokrāts, un no šīs partijas vairākkārt ievēlēts pilsētas domē.

Arī pēc 2. pasaules kara, padomju okupācijas pirmajos gados Ventspilī darbojas vairāki uz kooperatīviem pamatiem veidoti uzņēmumi, piemēram, “Ventspils Galdnieks”, “Ventspils Amatnieks”, “Ventspils Transportnieks”. 1950. gadu sākumā kooperatīvu darbība izbeidzas.  

©Ventspils muzejs, Stella Lindenberga

Kooperatīva “Strādnieks” kravas auto. Ap 1927. gadu.

Patērētāju biedrības “Strādnieks” veikala Jūras ielā 12 iekšskats. 20. gadsimta 20. gadi. 2. rindā otrais no kreisās – Roberts Dzeltiņš.

Skolotāju kooperatīva veikals “Gaisma” Kuldīgas ielā.

Grāmatnīcas “Gaisma” iekšskats.

Grāmatnīcas “Gaisma” kolektīvs. Vidū – Kārlis Puķītis.

Ventspils Latviešu krājaizdevu sabiedrības 1913. gadā uzceltais nams Kuldīgas ielā.