Papildinot savu Latvijas papīra naudas zīmju un medaļu kolekcijas dāvinājumu septembra sākumā, kolekcionārs Ilja Basins Ventspils muzejam uzdāvinājis vēl vienu, ļoti retu banknoti – Latvijas Bankas 20 latu naudas zīmi jeb “Sējēju”, kas laista klajā 1924.gadā.
Līdz pat 1939.gadam visas Latvijas Bankas latu banknotes tika izgatavotas Anglijā, jo Valsts vērtspapīru spiestuves tehnoloģijas un jaudas neļāva nodrošināt kvalitatīvu un lētu papīra naudas drukāšanu. 1923.gadā Rīgā drukātās 100 latu banknotes bija izņēmums, tomēr to pašizmaksa un vājais nodrošinājums pret viltošanu, lika bankas padomei pieņemt lēmumu, ka turpmāk naudas zīmes tiks izgatavotas Anglijā, kuras spiestuvēm bija ilgstoša pieredze dažādu mazāku valstu naudas zīmju izgatavošanā, garantējot augstu izpildījuma kvalitāti un dažādu pretviltojumu elementu iestrādi. Latvijas latu banknotes Anglijā iespieda Waterlow & Sons Ltd, Bradbury, Wilkinson & Co Ltd un Thomas de la Rue & Co Ltd.
Neskatoties uz pieredzi, arī angļu spiestuvēm gadījās neveiksmīgi risinājumi un pat brāķi. Valsts vērtspapīru spiestuves pārvaldnieks prof. Rihards Zariņš savās atmiņās norādījis, ka šādiem paviršiem risinājumiem par iemeslu bijusi arī angļu nicīgā attieksme pret jaunās un nelielās valsts izpratni par nepieciešamo banknošu kvalitāti. Spilgtākais piemērs šādiem nekvalitatīviem risinājumiem ir “Sējējs” – banknote, kas savu nosaukumu ieguvusi no mākslinieka Vilhelma Krūmiņa zīmētā sējēja tēla tās centrā. Naudas zīmes vizuālo risinājumu Latvijas Banka apstiprināja 1924.gada maijā un jau rudens sākumā angļu spiestuve Waterlow & Sons Ltd vēstīja par darbu uzsākšanu. Latvijas laikraksti uzmanīgi sekoja līdzi jaunās naudas veidošanai un 1925.gada pavasarī ziņoja, ka jaunas 20 latu banknotes izsūtītas ar tvaikoni no Londonas 14. martā. Valdības Vēstnesis 25.martā sabiedrības informēšanai publicē detalizētu jauno naudas zīmju aprakstu, bet… Bet, saņemot pasūtījumu, nākas konstatēt, ka papīra nauda ir nekvalitatīva – nav saskatāmas ūdenszīmes un locījuma vietās drūp krāsa. Pēc dažām dienām Latvijas Bankas padome atzīst visas banknotes par nederīgām un nolemj tās nelaist apgrozībā. Skaidroties par brāķi uz Latviju ir spiests braukt pats spiestuves direktors, sers Viljams Vaterlovs (Waterlow) un 1 000 000 banknošu ceļo atpakaļ uz Angliju, kur tās tiek iznīcinātas un firma spiesta par saviem līdzekļiem Latvijai izgatavot jaunu 20 latu naudu zīmi.
Tomēr miljonā gadījās iztrūkums – Lielbritānijā drukātās banknotes bija jau aizvestas uz Latvijas Bankas kasēm, kad pēkšņi tās atsauca. Līdz atsaukumam bankas kasieri bija paguvuši izdot 418 “sējējus”. Tikai aptuveni 300 Latvijas Bankai izdevās atgriezt (atmainīt) atpakaļ un iznīcināt. Tādējādi neiznīcināti palikuši ir ap 100 ( daži kolekcionāri pat norāda, ka tikai 15) “Sējēji”. Līdz ar to 1924. gada 20 Ls banknote ir papīra naudas zīme, ko uzskata par pašu vērtīgāko kolekcionāru vidū.
Jāatzīmē, ka “Sējējs” it kā atnesa (varbūt arī pamatoti, atspoguļojot darbības kvalitāti) spiestuvei nelaimi – 1925.gadā tā nepārdomāti iesaistījās Portugāles banknošu drukāšanā, kas izrādījās veikla afērista krāpnieciski realizēta shēma. Par faktiski viltotu naudas zīmju iespiešanu, firma pēc ilgstošas tiesāšanās bija spiesta izmaksāt Portugāles bankai 610 392 mārciņu. Pēc šī negadījuma spiestuves prestižs strauji samazinājās.
Ventspils muzejs izsaka dziļu pateicību dāvinātājam par nozīmīgo un interesanto Ventspils muzeja krājuma papildinājumu.