Ventspils muzeja lietu stāsts šoreiz iziet pilsētas vidē. Krājumā glabājas autobusu maršrutu plāksnes un tām ir bijusi sava dzīve Ventspils ielās.

Autobusu satiksme Ventspils pilsētā presē minēta jau 1924. gadā. Uz šo laiku ir jau vairāki uzņēmēji, kas ved pasažierus uz dzelzceļa staciju pāri pontontiltam par 20 rubļiem (1923.g. vidējā dienas alga strādniekam Ventspilī – 103 Latvijas rubļi). Ir arī citi maršruti, kas atiet no centra uz Vasarnīcu ielas rajonu un Gāliņciemu, ar pieturām arī Baznīcas laukumā, Ganību ielā un pie Sarkanmuižas.

Ar 1936. gada vasaru uzsākta autobusu satiksme uz jūrmalu no kioska Kuldīgas ielā. Autobuss kursē 3 reizes dienā no abiem galapunktiem un braukšanas maksa ir 20 santīmi.

1937. gadā braukšanas maksa uz staciju ir 20 santīmi, bet riņķa līnijā – Centrs – Vasarnīcu iela – 40 santīmi.

Viens no ilggadīgākajiem autobusa īpašniekiem Ventspilī bija Jēkabs Polis no Saules ielas 38. Jau 1912.-13. gadā beidzis šoferu skolu Pēterburgā un turpat strādājis par taksometra vadītāju. Pēc Pirmā pasaules kara atgriezies Latvijā un viņam piederēja Latvijā populārākās amerikāņu autobusu ražotāju firmas “International” 1928. gada ražojuma autobuss ar 18 vietām (12 sēdvietas un 6 stāvvietas). Autobusu maršrutu plāksnes Ventspils muzejam nodevusi viņa atraitne Līze Polis 1973. gadā.