No kooperatīvām darbnīcām līdz lielām rūpnīcām Ventspilī 20. gs. 40.- 50. gados – par šo kārtējā Vēstures otrdienā, 29. novembrī, plkst.17.30 stāstīs Vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga.

Kāda ir Ventspils pirmajā pēckara desmitgadē, kā veicas privātajiem ražotājiem jaunajos padomju apstākļos? “Pirmos desmit gadus pēc 2. pasaules kara varam saukt par izdzīvošanas laiku. Tauta ir plika un badā. Padomju vara atļauj privāto tirdzniecību un privāto ražošanu – tie ir t.s. mājrūpalnieki. Strādā vairāki kooperatīvi – arteļi. Arteļa priekšnieks pelna salīdzinoši labi – ap 900 rbļ., taču – mētelis maksā pāri tūkstotim. Nav brīnums, ka arteļa grāmatvedim paslīd kāja, varbūt pareizāk – roka? Ir nodibināti arī vairāki valsts rūpniecības uzņēmumi, kuri darbojas nelielās, pa visu pilsētu izkaisītās darbnīcās. Visa veida sakarus, tai skaitā pārvadāšanas pakalpojumus, veic smagie ormaņi, to ir vismaz trīsreiz vairāk nekā auto.”

Ieeja – EUR 1,10