Latviešu
Mums katram ir sava vienīgā un neatkārtojamā māmiņa!
Sūtam sveicienus savām māmiņām un apsveicam ikvienu, kurai ir paveicies kļūt par māmiņu!
Ilva Buntika ar mammu
Tu jau to zini ka visādi iet;
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās…
Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Jauka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīļā, tik labas kā tu
Nav pasaulē laikam nevienas.
Anita Burkovska ar mammu
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!
Silta, jauka istabiņa
Bērzu malku kurināta-
Vēl siltāka, vēl jaukāka,
Kad māmiņa istabā.
Esi kā strautiņš, dzidrs un darbīgs mans draugs,
esi kā skaistuma pārpildīts dzīvības trauks .
Esi kā saule, kas salstošu dzīvību raisa,
un ziedus pār ciešanām kaisa.
Esi kā saule!
Ieva Rupenheite ar mammu un vecmāmiņu viesībās pie krustmātes
Paldies saku māmiņai,
Ka Ieviņu vārdā lika.
Kad pienāca ievu laiks,
Visi mani daudzināja.
Saulīt silta, māmiņ jauka,
Abas vienu labumiņu –
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.
Čigu, čagu zaķīts lēca,
No krūmiņa krūmiņā.
Tā čaloja čigāniņi
Vecā gada vakarā.
“Vienīgais pantiņš, ko atceros no bērnības. Un tas ir saprotams, jo bērnībā tas bija mans maksāšanas līdzeklis, lai dabūtu dāvanas. Tas nostrādāja no gada uz gadu.”
Kas gulbīti baltu dara,
ka ne jūras ūdentiņš,
kas bērniņu labi māca,
ka ne tēvs, māmuliņa?
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga.
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Mazās Martas dziesma
Māmiņ, mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar’:
Dārzā pirmo vijolīti
Izplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds,
Un no rīta rasas smelta
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam to vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā jaunu medu sūc.
/ Rūdolfs Blaumanis/