Piejūras brīvdabas muzeja dzirnavās līdz 18. septembrim apskatāma Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijas Rīdze izstāde.

Tautas lietišķās mākslas studijas Rīdze darbības sākums meklējams 1959. gadā kultūras namā Draudzība, kur noorganizējās pirmais lietišķās mākslas pulciņš Rīgā. Jau 1963. gadā iezīmējas kolektīva darbības pamatprincipi: galvenais žanrs – aušana , galvenais ierosmes avots – senā latviešu tautas lietišķā māksla. Studijas Rīdze pamatuzdevums ir, balstoties uz latviešu tautas mākslas darinājumiem, ļaut apgūt aušanas prasmes lielākam interesentu lokam. Tāpēc studijas dalībnieki sniedz ieguldījumu tautas mākslas popularizēšanā, demonstrējot savu amata prasmi, piedaloties dažādos Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkotajos pasākumos. 1972. gadā 67 dalībnieces pārcēlās uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur izveidoja patstāvīgu tautas lietišķās mākslas kolektīvu, un 1973. gadā kolektīvs ieguva Tautas studijas goda nosaukumu. Nosaukums Rīdze studijai apstiprināts 1978. gadā. Rīdze ir izsenis lietots vārds, apzīmējot rakstu un krāsu rindu audumos un rokdarbos. Kolektīva pastāvēšanas laikā studijā darbojušies un amata prasmi apguvuši ap 180 dalībnieku, bet 90 ieguvuši Tautas Daiļamata meistara goda nosaukumu.

Studijas dalībnieku darbi izstādīti daudzviet Latvijā un ārzemēs: Japānā, Nepālā, Šrilankā, Armēnijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Čehijā, Kanādā, Brazīlijā, Portugālē, Islandē, Austrālijā un daudzās Krievijas pilsētās. Studijas dalībnieku darinātie darbi atrodas Latvijas Vēstures muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Madonas novadpētniecības muzeja, Ventspils Piejūras Brīvdabas muzeja, PSRS tautu lietišķās mākslas muzeja Maskavā, PSRS tautu lietišķās mākslas muzeja Pēterburgā, Monreālas izstādēs un citu muzeju un privātās kolekcijās.