Latviešu
English
Lokomotīvju depo
Pirmā pasaules kara laikā Kurzemē tika uzbūvētas vairākas mazbānīšu depo ēkas, lielākoties koka konstrukcijas. Bieži vien depo vajadzībām pielāgoja pastāvošās saimnieciskās mūra ēkas. Aizputes lokomotīvju depo būvēts fahverka konstrukcijā un raksturo vācu arhitektūras tradīcijas, ko pielietoja pat kara apstākļos.
Ņemot vērā, ka Piejūras brīvdabas muzeja īpašumā atrodas vairākas lokomotīves, radās nepieciešamība pēc lielākas depo ēkas lokomotīvju novietošanai. Depo ēka rada labākus apstākļus lokomotīvju saglabāšanai un ļauj mazbānīša brigādei ērti veikt lokomotīvju apkopi un mazākus remontus. Oriģinālā Aizputes lokomotīvju depo ēka dabā nav saglabājusies.
Muzeja depo ēka ir paredzēta 3 lokomotīvju izvietošanai un tajā atrodas remontbedre, telfers, darbgaldi, kā arī lokomotīves brigādes atpūtas telpa. Lai varētu ērti sagatavot tvaika lokomotīvi darbam, pie depo ir ierīkota ogļu kaste un ūdenskolonna.
Kases namiņš
Muzeja kases namiņš ir būvēts pēc tipveida projekta. Šāda tipa ēkas Latvijas Valsts Dzelzceļos 20. gs. 30. gados izmantoja kā pārmijnieku būdiņas vai kā pasažieru uzgaidāmās telpas mazos pieturas punktos.
Nojume pieturas punktā Pludmale
Pieturas punktā Pludmale atrodas pasažieru nojume. Nojumes projekts izstrādāts, to pielāgojot Jūrmalas parka ainavai.
Nojume pieturas punktā Priedes
Pieturas punktā Priedes atrodas pasažieru nojume. Šāda tipa pasažieru nojumes ierīkoja Latvijas dzelzceļu mazajos pieturas punktos gan platsliežu, gan šaursliežu dzelzceļu līnijās.
Stacijas ēka Muzejs
Stacijas Muzejs ēka ir vēsturiskās Mazirbes stacijas ēkas replika (kopija). Mazirbes stacija atradās Ventspils – Mazirbes – Stendes lauku dzelzceļa 63. kilometrā un bija viena no nozīmīgākajām stacijām šajā dzelzceļa līnijā. Mazirbes stacijas ēka būvēta 1916. gadā, līdz ar mazbānīša izbūvi Pirmā pasaules kara gados. Mazbānītis uzbūvēts vācu armijas stratēģiskajām vajadzībām, kā arī vietējo bagātību, vispirms jau meža materiālu, izvešanai frontes vajadzībām, robežkontrolei.
Ventspils-Stendes lauku dzelzceļu tīkls bija viens no lielākajiem Latvijā. Tajā bija četras vispārējas lietošanas līnijas ar preču un pasažieru vilcienu kustību: Ventspils-Mazirbe-Stende, Ventspils-Pope-Dundaga, Valdgale-Mērsrags un Valdgale-Roja, kā arī viena meža dzelzceļa līnija Plintiņi-Raķu krogs, kas kalpoja vienīgi kokmateriālu izvešanai. Ventspils-Stendes lauku dzelzceļu tīkla līniju kopējais garums, neskaitot daudzos atzarojumus, sasniedza 280 kilometru. Pēc Pirmā pasaules kara Latvijas teritorijā atrodošies dzelzceļi nonāk Latvijas Valsts Dzelzceļu (turpmāk LVDz) pārziņā. Mantotos kara lauka dzelzceļus, veicot lielus pārbūves darbus, LVDz piemēro pasažieru un kravu pārvadāšanai. Neskatoties uz mazbānīšu mazo ātrumu – 20 km/st., tolaik tas bija viens no svarīgākajiem un uzticamākajiem transporta līdzekļiem šajos novados gan vasarā, gan ziemā. Ik dienu mazbānīti izmantoja daudzi pasažieri, ar to tika piegādāts pasts un dažādas sīkas preces no lielpilsētām, bet viens no galvenajiem mazbānīša uzdevumiem bija meža materiālu nogādāšana no attālajiem mežiem uz Stendes un Ventspils stacijām. Mazirbes stacijā mazbānīšu kustība tika pārtraukta 1961. gadā līdz ar Ventspils-Mazirbes-Stendes dzelzceļa Ventspils-Mazirbes-Dundagas posma slēgšanu.
Mazirbes stacijas ēka, kā arī vairākas citas Ventspils-Stendes lauku dzelzceļu staciju ēkas, bija būvēta Pirmā pasaules kara laikā pēc tipveida projekta. Neraugoties uz to, tās atšķīrās ar izpildījumu un lielumu atkarībā no stacijas nozīmes un pieejamajiem materiāliem. Mazirbes stacijas ēka bija viena no interesantākajām stacijas ēkām Ventspils-Stendes lauku dzelzceļos un savā darbībā viena no nozīmīgākajām stacijām visos bānīša pastāvēšanas laikos, tādēļ Piejūras brīvdabas muzejs izvēlējās mazbānīša ekspozīcijas paplašināšanas projektā būvēt Mazirbes stacijas ēkas repliku. Pirmā pasaules kara laikā būvētā Mazirbes stacijas ēka dabā nav saglabājusies. 1930. gadu beigās Mazirbē uzbūvēja jaunu stacijas ēku, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Savulaik dzelzceļa stacijas pildīja ne vien savu tiešo pienākumu, bet bija daudzu pilsētu un miestiņu vizītkarte un sava veida kultūras centri, kur cilvēki satikās, apmainījās ar jaunumiem, saņēma pasta un dažādus lielākus sūtījumus. Stacijas ēkas un staciju teritoriju apkārtni centās labiekārtot un kopt. Mūsdienās dzelzceļa staciju nozīme daudzviet ir mazinājusies vai arī pilnībā izzudusi.
Estakāde (koka tilts)
Estakāde ir īpašas koka konstrukcijas tilts. Šāda tipa koka tilti bija raksturīgi kara lauku dzelzceļu būvniecībā. Arī Latvijā atradās vairāki šāda tipa tilti. Ventspils šaursliežu dzelzceļa estakāde ir 50 m gara un 3 m augsta.
Stacijas ēka Kalns
Stacijas Kalns ēka ir vēsturiskās Pļavas stacijas ēkas replika (kopija). Oriģinālā Pļavas stacijas ēka būvēta Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gadā, pēc individuāla projekta un atradās Ventspils-Stendes lauku dzelzceļu Valdgales-Mērsraga līnijas 25. kilometrā.
Lokomotīvju griezulis
Tvaika lokomotīves ir konstruētas tā, lai ar tām brauktu ar skursteni pa priekšu. Lokomotīvju griezulis ir īpaša dzelzceļa iekārta, ar kuras palīdzību iespējams apgriezt lokomotīvi, lai tā varētu doties atpakaļceļā ar skursteni pa priekšu. Agrāk daudzās Latvijas dzelzceļu stacijās atradās griezuļi. Mūsdienās Latvijā griezuļi vēl saglabājušies vienīgi Rīgā, Jelgavā un Gulbenē, tagad arī Ventspilī.
Vagonu nojume
1938. gadā Latvijas Valsts Dzelzceļiem piederēja 1034 dažādi šaursliežu dzelzceļu vagoni (baļķu truļi, platformas, segtie preču, kā arī pasažieru) 600mm sliežu platumam. Tā kā lielāko daļu vagonu izmantoja ikdienas pārvadājumos, tie stāvēšanas laikā atradās zem klajas debess. Speciālas nojumes tik lielam vagonu skaitam nebūvēja.
Mūsdienās dažādos Latvijas muzejos kopumā ir saglabājušies tikai 27 dažāda tipa vagoni 600mm sliežu platumam, no kuriem 7 atrodas Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā. Muzeja apstākļos katrs vagons ir īpašs, jo ir funkcionāls mazbānīšu vēstures liecinieks. Tādējādi šiem vagoniem jānodrošina pēc iespējas labāki apstākļi to uzturēšanai. Muzejā uzbūvēta nojume vagoniem, kas daļēji pasargā vagonus no meteoroloģisko laika apstākļu iedarbības to stāvēšanas laikā. Zem nojumes var novietot visus muzejam piederošos vagonus. Tā kā vagonu nojumes mazbānīšu laikos dzelzceļā neeksistēja, tās projekts izstrādāts brīvi, pielāgojot kopējam ēku arhitektūras risinājumam.
Ritošais inventārs
Ar terminu ritošais inventārs jeb ritekļi Latvijas Valsts dzelzceļā 1920.-1930. gados apzīmēja lokomotīves, vagonus, un citu pa sliedēm ripojošu tehniku. Šobrīd Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja šaursliežu dzelzceļa ritošā sastāva ekspozīcijā atrodas 8 vagoni, 2 lokomotīves, lokotraktors. Tuvākajā nākotnē plānots restaurēt vagoneti, baļķu truli, motodrezīnu ar trulīti. Plašāk par Ventspils šaursliežu dzelzceļa ritošo inventāru uzzināsiet apakšsadaļās.
L platuma (600mm) LVDz preču vagonu ritošais sastāvs 1938. gada 31. martā:
segtie vagoni – 135
pusvagoni un platformas – 545
truļi – 262
dažādi vagoni – 17 (t. sk. 2 1930. g. būvēti ledus vagoni)
L platuma LVDz pasažieru vagonu skaits1938. gada 1. aprīlī:
2. klases vagoni – 6
3. klases vagoni – 59
pasta un bagāžas – 8 (būvēti laikā starp 1925.–1926. g.)
dienesta vagoni – 2
Lokomotīves
Pašlaik Latvijā atrodas 6 Brigadelok tipa lokomotīves, no tām Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja šaursliežu ekspozīcijā atrodas divas: Ml-631 (Ventspils muzeja īpašums), Ml-611 (Latvijas Dzelzceļa, Latvijas dzelzceļa muzeja īpašums). Talsu lauksaimniecības muzejā Kalēji atrodas Ml-629, Latvijas dzelzceļa muzejā, Rīgā, – Ml-657, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā – Ml-628, Viesītes muzejā Sēlija – Ml-635. Tikai divas Ml tvaika lokomotīves, kas atrodas Latvijā (Ml-611 un Ml-631) ir darba kārtībā un abas tagad atrodas Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā.
Vagoni
1938. gadā Latvijas Valsts Dzelzceļiem piederēja 1034 dažāda tipa vagoni 600mm sliežu platumam: baļķu truļi, platformas, segtie preču, kā arī pasažieru. Mūsdienās dažādos Latvijas muzejos kopā saglabājušies tikai 27 dažāda tipa vagoni 600mm sliežu platumam. Ventspils šaursliežu dzelzceļā šobrīd atrodas 8 vagoni – trīs 3. klases pasažieru vagoni, viens 2. klases pasažieru vagons, viens Pirmā pasaules kara Lielbritānijas armijas Class D tipveida pusvagons, divi Pirmā pasaules kara vācu armijas tipveida Brigadewagen pusvagoni un pasta-bagāžas vagons.
Tvaika lokomotīve Ml-631
Tvaika lokomotīve Ml-631 ir Ķeizariskās vācu armijas kara lauku dzelzceļu tipveida tvaika lokomotīve. Šāda tipa lokomotīves tika konstruētas un izmantotas speciāli frontes apgādes vajadzībām Pirmajā pasaules karā. Lokomotīve Ml-631 izgatavota 1916. gadā, slavenākajā Vācijas lokomotīvju fabrikā Henschel (rūpnīcas Nr. 13782). Kara lauku dzelzceļu numurs HF 483. Nosūtīta uz Austrumu fronti. Pēc Pirmā pasaules kara lokomotīve strādājusi Polijā, 1939. gadā – Viļņas reģionā, kad to pārņēmuši lietuvieši, bet 1945. vai 1946. gadā lokomotīve nogādāta Latvijā, kur tai piešķirts brīvi esošais Ml-631 (M – Manevru, l – lauku, 6 – 600 mm, 31 – kārtas numurs). Ventspils šaursliežu dzelzceļā šī lokomotīve nonāca 1963. gadā kopā ar 3 vagoniem. Lokomotīves svars ir 9 tonnas (pilna masa – 13 tonnas) un konstruktīvais ātrums – 20 km/st. 2012.-2013. gadā tā restaurēta Čehijā. Latvijā šobrīd atrodas sešas Ml tipa lokomotīves, no kurām tikai divas (Ml-611 un Ml-631) ir darba kārtībā un abas atrodas Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā.
Tvaika lokomotīve Ml-611
Pirmā pasaules kara gados vācu armijas vajadzībām tika saražotas turpat vai 2500 šāda tipa lokomotīves, ko, karam beidzoties, nacionalizēja vai pārdeva, un, pateicoties labajai konstrukcijai, tās darbojās vēl ilgus gadus dažādās dzelzceļa līnijās visā pasaulē. Pēc Pirmā pasaules kara arī Latvijas teritorijā palika vairākas šī tipa lokomotīves, kuras savā apgādībā 1919. gadā pārņēma Latvijas Dzelzceļu Virsvalde.
Viena no šīm lokomotīvēm ir Ml-611, kas izgatavota 1916. gadā slavenākajā Vācijas lokomotīvju fabrikā Henschel (Ķeizariskās vācu armijas sastāvā iekļauta ar Nr. 694, rūpnīcas numurs 14437), tika nosūtīta uz Austrumu fronti. Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Latvijas valsts dzelzceļu inventāra sarakstā ar apzīmējumu Ml-611 (M – manevru, l (L) – lauku, 6 – 600mm, 11 – kārtas numurs). Ml-611 darbojusies Jēkabpils-Viesītes lauku dzelzceļu mezglā līdz 1973. gada februārim. 1973. gada februārī Ml-611 nodota Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. 1980. gadā Ml-611 nodeva kolhoza Uzvara (Bauskā) rīcībā, lai nodarbinātu rūpnīcā, taču šī ideja tā arī nerealizējās. 2004. gadā lokomotīvi Ml-611 pārveda uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju. 2008. gadā to iekļāva muzeja krājumā, bet 2010. gada 8. jūnijā atdāvināja ar uzlikumu Valsts akcijas sabiedrībai Latvijas dzelzceļš.
Tvaika lokomotīvju ērai ejot uz beigām, šīs lokomotīves sāka izslēgt no inventāra un to skaits strauji saruka. Mūsdienās visā pasaulē saglabājušies tikai pāris desmiti šāda tipa lokomotīvju, no kurām tikai reta ir braukšanas kārtībā. Tāpēc katras šāda tipa lokomotīves vēsturiskā vērtība ir nenovērtējama un ir katra muzeja lepnums.
Tvaika lokomotīvju Ml-631 un MI-611 un lokotraktora Ll-1101 remontdarbus finansiāli atbalsta LDz Cargo
Lokotraktors (dīzeļlokomotīve) Ll-1101
Kopš 2003. gada pavasara muzeja aktīvo eksponātu klāstu papildināja atjaunotais lokotraktors. Par lokotraktoru dēvē mazas dīzeļlokomotīves, ko galvenokārt izmanto rūpnieciskām vajadzībām, izejvielu piegādei no karjeriem vai dažādiem pārvadājumiem fabrikas teritorijas robežās. Atjaunotais lokotraktors Ll-1101 būvēts laikā starp 1957.–1962. gadu uz MD-54-2 bāzes un līdz 1989. gadam darbojies Lielauces ķieģeļu ceplī. Kopš 1989. gada lokotraktors kā metāllūznis atradās uzņēmuma teritorijā, līdz 2002. gadā tika pārvests uz Piejūras brīvdabas muzeju. Lokotraktors Ll-1101 atjaunots SIA Sarkanā bāka 2003. gadā. Pirmās brīvvalsts laikā, līdz 1940. gadam, uz Latvijas 600mm platuma dzelzceļiem nebija ievesta neviena dīzeļlokomotīve. Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja lokotraktors ir pirmā dīzeļlokomotīve Latvijas 600mm dzelzceļu vēsturē, kas veic pasažieru pārvadājumus. Līdz ar to, vadoties pēc 1930. gadu Latvijas Dzelzceļa Virsvaldes numerācijas sistēmas, Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja lokotraktoram piešķirts apzīmējums Ll-1101 (lielais L apzīmē, ka tas ir lokotraktors, mazais l – sliežu lauku platumu – 600mm).
2. klases pasažieru vagons L-419 (salonvagons)
20. gs. 30. gados Latvijas Valsts Dzelzceļi pasažieru ērtībām izgatavoja vairākus 2. klases pasažieru vagonus. Līdz 1940. gadam bija paredzēts izgatavot 8; zināms, ka 1938. gadā izgatavots vagons ar nr. 417, tātad iespējams, ka izgatavoti 6 vagoni. Ventspils šaursliežu dzelzceļa 2. klases vagons būvēts 2010. gadā Ventspils firmā Metserviss pēc vēsturisko 2. klases vagonu parauga. Vagona stāvs (virsbūve) uzbūvēts uz Pirmā pasaules kara vācu armijas Brigadewagen tipa pusvagona rāmja un ratiņiem. Lai sastāvā atšķirtu 2. klases vagonu, tos krāsoja dzeltenā krāsā.
2. klases pasažieru vagona un Pirmā pasaules kara Lielbritānijas armijas tipveida pusvagona rekonstrukciju finansiāli atbalstīja Latvijas Dzelzceļa Ritošā sastāva serviss
3. klases pasažieru vagoni L-518, L-519, L-520
Latvijas Valsts Dzelzceļu inventārā 1938. gadā atradās 74 pasažieru vagoni 600mm platuma dzelzceļu vajadzībām, t. sk. 59 3. klases vagoni. Ventspils šaursliežu dzelzceļa inventārā atrodas trīs 3. klases pasažieru vagoni. Divi vagoni izgatavoti 20. gs. 50. gados Igaunijā, Moisakilas dzelzceļa darbnīcās. Trešais līdzīgas konstrukcijas vagons uzbūvēts 2006. gadā Ventspils firmā Metserviss. Visu trīs 3. klases vagonu stāvi uzbūvēti uz Pirmā pasaules kara vācu armijas Brigadewagen tipa pusvagonu rāmjiem un ratiņiem. 3. klases vagonus krāsoja zaļā krāsā.
Pēc remonta viens no muzeja rīcībā esošajiem 3. klases pasažieru vagoniem, L-518, pārbūvēts 20. gs. 20.-30. gadu stilā, tādējādi paplašinot muzeja ritošā parka daudzveidību un sniedzot muzeja apmeklētājiem ieskatu, kā laika gaitā mainījušies vagonu būves stili.
Vaļējais pasažieru vagons, vācu L-4951
Pirmā pasaules kara vācu armijas tipveida pusvagons. Vāciski tam dots apzīmējums Brigadewagen. Šāda tipa vagoni tika konstruēti 19. gs. beigās speciālajām kara lauku dzelzceļu armijas daļām un izmantoti kara apstākļos militāru kravu un karavīru pārvadāšanai. Līdz 1918. gadam dažādās vācu rūpnīcās izgatavoti vairāk nekā 23 000 šāda tipa vagonu. 1938. gadā Latvijas lauku 600mm platuma dzelzceļos bija 545 pusvagoni un platformas. Ventspils šaursliežu dzelzceļa atklātais vagons atjaunots firmā Metserviss pēc vācu armijas kara lauku dzelzceļu Brigadewagen pusvagona parauga. Vagonam saglabājušies oriģinālie Pirmā pasaules kara laikā būvētie ratiņi.
Vaļējais pasažieru vagons, britu L-4950
Muzeja īpašumā atrodas unikāla šaursliežu platforma, kas būvēta Anglijā Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gadā, angļu armijas vajadzībām. Pirmā pasaules kara laikā arī Lielbritānijas armija ieviesa savu kara lauku dzelzceļu ar tam paredzēto inventāru. Pēdējā laikā platformu izmantoja Līgatnes papīrfabrikas dzelzceļā celulozes un citu materiālu pārvadāšanai uz Līgatnes staciju. 1990. gadu vidū Līgatnes papīrfabrikas dzelzceļu slēdza un drīz vien nojauca. Ritošais sastāvs un sliežu ceļus iztirgoja. Latvijas dzelzceļu entuziasti privātā kārtā iegādājās un izglāba no iznīcināšanas vairākus vagonus. Viens no šiem vagoniem ir arī šī angļu platforma, kuru Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs saņēma kā dāvinājumu no Latvijas dzelzceļa tehnikas un vēstures pētniecības entuziastiem.
Ventspils šaursliežu dzelzceļa atklātais vagons ir atjaunots firmā Metserviss pēc Lielbritānijas armijas kara lauku dzelzceļu Class D pusvagona parauga. Vagonam ir saglabājušies oriģinālie Pirmā pasaules kara laikā būvētie ratiņi. Pusvagons izmantots kara materiālu piegādei uz fronti un ievainoto transportēšanai no tās (soli un jumts izbūvēti muzeja vajadzībām, oriģināli pusvagons bijis atklāts). Tā kā pasaulē saglabājušās tikai dažas šāda tipa platformas, tai ir liela vēsturiska vērtība.
Vaļējais pasažieru vagons, vācu L-4952
2013. gada jūnija sākumā muzejs savā rīcībā ieguva vēl vienu atklāto jeb vācu tipa Brigadewagen pusvagonu, kas pēc klasifikācijas pieskaitāms preču vagoniem, taču Ventspils šaursliežu dzelzceļā tiek izmantots pasažieru pārvadāšanai. Atklātais vagons atjaunots firmā Metserviss. Vagonam saglabājušies oriģinālie Pirmā pasaules kara laikā būvētie ratiņi, kas deponēti no Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja.
Pasta vagons L-654
Pasta un dažādu sīku preču sūtījumiem Latvijas Valsts Dzelzceļi 20. gs. 20.-30. gados izgatavoja vairākus speciālus pasta vagonus arī 600mm platuma dzelzceļiem. Ventspils šaursliežu dzelzceļā atrodas viens no 8 vēsturiskiem pasta vagoniem, kas izgatavoti laikā starp 1925.-1926. gadu Latvijas Valsts Dzelzceļu Liepājas Galvenajās dzelzceļa darbnīcās. Pasta vagona stāvs uzbūvēts uz Pirmā pasaules kara vācu armijas Brigadewagen tipa pusvagona rāmja un ratiņiem. Oriģināli pasta vagonus krāsoja ķiršu sarkanā krāsā, ko nākotnē plāno arī muzejs.
Velodrezīna
No 2005. gada jūlija Ventspils šaursliežu dzelzceļa rīcībā ir velodrezīna. Sliežu velodrezīna būvēta pēc 20. gs. 20. gadu zīmējuma. Velodrezīnas uz dzelzceļiem izmantoja ceļu meistari sliežu ceļa inspicēšanai jau kopš dzelzceļu pirmsākumiem. Šāda tipa velodrezīnas izmantotas gan platsliežu, gan šaursliežu dzelzceļos. Atpūtas brīžos bezrūpīgie dzelzceļnieki mēdza vizināt ar velodrezīnu arī jaunkundzes. Velodrezīnas priekšrocība ir tās vienkāršā konstrukcija, kas atgādina velosipēdu, līdz ar to ir ērta un ekonomiska lietošanā. Salīdzinoši mazā svara dēļ velodrezīnu varēja viegli noņemt no sliežu ceļa, neradot negadījuma situācijas vilcienu satiksmei. Šobrīd velodrezīna netiek izmantota un nav pieejama apmeklētājiem, tā atrodas ekspozīcijā stacijā Kalns.