Lībiešu sētai jauns mētelītis

Ventspils muzejs turpina iepazīstināt ar Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja ēkām. Pavisam nesen, viens no vecākajiem apskates obektiem, Lībiešu zvejnieka sēta, tikusi pie jauna šķindeļu apšuvuma un nu greznojas kā koka bruņinieks starp augusta asterēm un kāršu rozēm.  Ēkā skatāma arī sadzīves ekspozīcija. Lībiešu zvejnieku sētas dzīvojamā ēka celta ap 19. gs. vidu. Uz muzeju no Ventspils novada Tārgales pagasta ēka atvesta 1958.–1959. gadā.

Mūsdienās tradicionāli par Ziemeļkurzemes lībiešu ciemiem uzskata divpadsmit ciemus: Melnsilu (Mustānum), Kolku (Kūolka), Vaidi (Vaid), Saunagu (Sǟnag), Pitragu (Pitrõg), Košragu (Kuoštrõg), Mazirbi (Irē), Sīkragu (Sīkrõg), Jaunciemu (Ūžkilā), Lielirbi (Īra), Miķeļtorni jeb Pizi (Pizā) un Lūžņu (Lūž).

Kurzemes piekrastes lībiešiem nozīmīgākā saimniecības nozare bija zveja, ar ko galvenokārt nodarbojās vīrieši. Zvejoja brētliņas, butes, mencas, reņģes, zušus un citas zivis. Sieviešu pārziņā palika zivju apstrāde, tīklu lāpīšana, mājlopu kopšana un dārza darbi. Lai arī Lībiešu zvejnieku sētā Piejūras brīvdabas muzejā izpaliek zvejniecības klātbūtne, tomēr kārtīm norobežotais, zaļojošais dārzs rada gadsimtiem senas saimniecības iespaidu.