Piejūras brīvdabas muzejā apskatāma muzeja krājuma izstāde Foto aparāts, kurā eksponēta arī  fotogrāfa Jura Ģiguļa kolekcija.

Lai iegūtu attēlus, bija vajadzīga tumša telpa jeb kamera obskura, kas ir mūsdienu fotokameras priekštece. Tā bija pazīstama jau sengrieķu domātājam Aristotelim, bet Leonardo da Vinči pat sniedz aprakstu ar rasējumiem. Kamera obskura principu projicēt attēlus izmantoja gan zinātnieki, gan mākslinieki, atvieglojot savu darbu. 18. gs. šādas kameras izmēri bija samazinājušies tik tālu, ka to varēja pārnēsāt. Fotogrāfijas rašanos parasti saista ar 1839. gada 19. augustu, kad Parīzes Zinātņu akadēmijas un Mākslas akadēmijas kopīgajā sēdē paziņoja par Luija Žaka Mande Dagēra un Žozefa Nisefora Njepsa izgudrojumu. Dagerotipija ātri izplatījās visās civilizētajās valstīs sakarā ar plašo pieprasījumu pēc portretiem.

Ar fotogrāfijas ienākšanu pavērās milzīgas iespējas saglabāt mirkļa iespaidus, dzīves svarīgākos brīžus, dokumentēt vēsturiskus notikumus. Pirmais fotoattēls pasaulē tika iegūts 1826. gadā un bija 20,32 x 16,31 cm liels. Tā bija cinka plate, kas pārklāta ar asfalta kārtiņu. Pirmo dagerotipu darbnīcu Rīgā atvēra kāds Dominiko de Robiani 1840. gadā, bet pirmie fotogrāfi Latvijā šajā laikā bija galvenokārt ceļojoši, bieži vien vācu tautības. Savukārt par pirmo fotogrāfu latvieti, spriežot pēc attēla datējuma, var uzskatīt Alfonu Bērmani, kurš 1854. gadā uzņēmis Smilšu vārtu iekšējo portālu.

Fotogrāfijas attīstība no fotoplašu negatīviem un fotofilmiņām līdz digitālajai jeb ciparu fotogrāfijai, ko tagad var veikt ikviens, izmantojot modernās tehnoloģijas. No praktiskās pielietošanas līdz atsevišķam mākslas veidam. Tas viss nepilnu 180 gadu laikā kopš fotogrāfijas rašanās. Un par to vēsta izstāde Foto aparāts.

Izstādē apskatāmi tādi priekšmeti kā viena no pirmajām profesionālajām spoguļkamerām Ventspilī – Nikon D100; fotoaparāts, kas izraisīja revolūciju fotoaparātu un fotogrāfiju attīstībā – Brownie Number2; daudziem pazīstamie padomju laika klasiskie fotoaparāti, piemēram, viena no mazākajām padomju kamerām Киев-Вега, Фотоснайпер fotokamera, visiem pazīstamās Zeiss Ikon fotokameras un ЗЕНИТ fotoaparāti. Tāpat izstādē eksponētas fotofilmiņas un fotopapīrs, kā arī fotogrāfiju attīstīšanai un noformēšanai nepieciešamais aprīkojums.

To visu varēs izpētīt Piejūras brīvdabas muzeja krājuma izstādē Foto aparāts visas sezonas garumā – no 2. maija līdz 31. oktobrim. Izstādē izmantoti materiāli no Ventspils fotogrāfa Jura Ģiguļa kolekcijas un muzeja krājuma.