Nemanāmi un klusi ir pienākusi 100 gadu jubileja vienam no Latvijas Republikas pamatsimboliem – valsts ģerbonim. Trīs gadus pēc valsts simtgades.

Jā, no 1918. gada nogales līdz pat 1921. gada 15. jūnijam Latvijas Republiku vizuāli pārstāvēja pavisam cita zīme. Pirmais LR simbols bija Latvijas Tautas padomes apstiprinātā (06.12.1918.) emblēma (t.s. “saules motīvs”), ko tikai nosacīti var dēvēt par ģerboni. Tajā attēlota sarkanā laukā uzlecoša saule ar 17 (vēlāk 19) pamīšus izvietotiem taisniem un lauztiem stariem, kas paceļas uz sarkana fona, saules centrā –burts L un trīs zelta zvaigznes, apakšējā daļā – zaļa zeme un izliekta sarkanbaltsarkana lente (autors Burkards Dzenis). Šāda jaunās latviešu valsts simbolikas izveide, vērtējot no šodienas skatupunkta, ir pilnīgi saprotama: tradicionālā heraldikas valoda ar ģerboņa vairogu, krāsu likumībām un plašāk lietotajām figūrām šķita pārāk saistīta ar visu vācisko, ar tobrīd valdošo vērtējumu par “latvju zemes 700 verdzības gadiem”, savā ziņā arī – ar carisko Krievijas impēriju. Saprotams, ka jaunā demokrātiskā valsts nevēlējās sevi vizuāli pārstāvēt ar šādu “vecajā” krāsu un simbolu valodā izteiktu vārdu, tādēļ arī pirmais mēģinājums no tradicionālās heraldikas valodas viedokļa veidojās vēl naivi “revolucionārs” un visu vēsturisko bērnišķīgi noliedzošs. Līdzīgs piemērs nav tālu jāmeklē: boļševistiskā Krievija tāpat valsts simbolikā mēģināja rast jaunu pieeju, veidojot emblemātisku, ne heraldisku valsts ģerboni.

Atšķirībā no Krievijas nesen dzimusī Latvijas Republika, aizvien vairāk tiekot de jure atzīta starptautiskajā praksē kā jauna, pilntiesīga valsts, jau 1920.gadā sāka izvērtēt jauna, heraldiska valsts simbola izveides nepieciešamību. Pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma, kurā neviens no konkursā iesniegtajiem 53 projektiem netika atzīts par pilnībā atbilstošu heraldikas likumībām, otrajā konkursā jau 1921. gada aprīlī tika uzaicināti četri no labāko projektu autoriem. Par labāko tika atzīts grafiķa Vilhelma Krūmiņa iesniegtais valsts ģerboņa projekts, kuru pilnveidoja Rihards Zariņš. Jaunizveidoto valsts ģerboni vienlaicīgi ar LR karogu Satversmes sapulce apstiprināja 1921. gada 15. jūnijā, 68 deputātiem balsojot “par” un 30 atturoties.

Diemžēl Latvijas Valsts vēstures arhīvā nav saglabājušies (vai arī vēl nav atrasti) šajos konkursos iesniegtie ģerboņa projekti. Nav zināms, kāds izskatījies arī V. Krūmiņa iesniegtais zīmējums pirms R. Zariņa papildinājumiem. Nav arī iespējams uzzināt, ko un kā par Latvijas valsts simbolu pirms kopdarba ar V. Krūmiņu domājis pats Latvijas grafikas dižmeistars, profesors R. Zariņš.

Tomēr, iespējams, vismaz fragmentāras ziņas gan par citiem projektiem, gan R. Zariņa domu gaitu var sniegt it kā no valstiski nopietnās sfēras ļoti attālināts periodikas izdevums – satīriskais žurnāls “Svari”, kurš iznāca no 1920. līdz 1931. gadam. 1921. gada pirmajā pusē, laikā līdz oficiālajam valsts ģerboņa apstiprinājumam, tajā savas karikatūras par valsts simbola izstrādi publicēja vairāki mākslinieki, tajā skaitā arī nākamā ģerboņa autors V. Krūmiņš un prof. R. Zariņš, kā arī citi pazīstami grafiķi.

Šķiet, ka viena no pirmajām karikatūrām, kas tūlīt pēc neveiksmīgā konkursa veltīta topošajam ģerbonim, ir 1921. gada 28. janvārī publicētais Reinholda Kasparsona zīmējums, kas reaģēja uz dažu mākslinieku negatīvo attieksmi pret vēsturiskās heraldiskās simbolikas – lauvas un grifa – izmantošanu topošajā ģerbonī. Tajā piedāvāts par ģerboņa vairoga turētājiem attēlot nevis “svešzemju zvērus”, bet gan to kritiķus – fotogrāfu J. Riekstu un mākslinieku A. Cīruli.  Ģerboņa vairogā attēlota smīnoša saule un trīs piecstaru zvaigznes zem tās. Mākslinieka safantazētā ģerboņa ideja ir viegli saprotama – viena no obligātām pirmā konkursa prasībām bija attēlot trīs zvaigznes, bet saules attēlojumu noteica tās popularitāte, pateicoties 1918. gadā izstrādātajam “saules motīvam”. Turpat arī V.Krumiņa ironiskas pārdomas par politizēti veidotiem heraldiskiem simboliem – trīs zīmējumi, kā valsts ģerboni iedomājās konkrēti politiskie spēki.

• 

• 

Daudz pārsteidzošāka ir cita karikatūra – “Šedevri valsts ģerboņu projektu izstādē” (25.02.1921.). Tās autors ir jau pieminētais V. Krūmiņš, un zīmējumā kariķēti atveidoti astoņi ģerboņi. Lielākā daļa no tiem heraldikas tradīcijas ievēro visai nosacīti un no heraldikas skata punkta ir absurdi un naivi. Saprotams, ka absurdu parādīt bija arī autora mērķis: “saules meita” staru vainagā ar trim zvaigznēm virs galvas īpatnā sešstūru vairogā, ugunskrusts ovālas saules centrā, ozols ar apriņķu ģerboņiem daudzstaru saulē astoņstūru vairogā utt. To visu varētu uzlūkot par karikatūrista fantāziju, ja zīmējumā mēs neredzētu dažas nebūt ne mazsvarīgas detaļas. Būtiskākā no tām – tikai fragments (visi pārējie “ģerboņi” attēloti pilnībā!) no projekta ar devīzi “Saulē celsim jauno Latvi!”. Lai arī nepilnīgi, bet tajā redzam… kariķētu paša autora iesniegto projektu! Jā, kariķēts vairoga turētājs lauva, kas stāv uz lentes karoga krāsās, daļa no vairoga kreisajā pusē attēlotā Kurzemes lauvas, saules stari virs vairoga – lai arī fragmentāri, skičveidīgi un karikatūriski primitīvi, pēc četriem mēnešiem apstiprināto valsts ģerboni var viegli atpazīt! Un pirmo reizi saprast, kādi bijuši prof. R. Zariņa labojumi un papildinājumi: trīs zvaigznes virs vairoga, bet saules motīvs novietots vairoga augšdaļā virs lauvas un grifa, ozola zari, kuriem apvīta jau V. Krūmiņa zīmējumā ieskicētā lente. Tā visa vēl nav šajā, Krūmiņa kautrīgi pašreklamētajā zīmējumā.

Tātad arī pārējie skičveidīgie zīmējumi ir nevis fantāzijas, bet vienkāršoti atveidotie V. Krūmiņa redzētie un viņa īpašo kritiku izpelnījušies projekti! To netieši apliecina arī visai ticamās devīzes, kas pievienotas zīmējumam. Tā ir tikai neliela daļa no 53 iesniegtajiem projektiem, kas tomēr ir neparasta iespēja caur satīriska žurnāla “bildi” ielūkoties valsts simbolikas tapšanas līdz šim nezināmajā procesā. Var pat atminēt viena zīmējuma ar devīzi “Liesmojošā saule” autoru – šādas formas sešstaru vairogi raksturīgi Ansim Cīrulim, saules motīva kvēlam popularizētājam. Un nav brīnums, ka vairogā attēlota viņam raksturīgā saule ar lauzītiem zariem un trim nelielām zvaigznītēm starp tiem.

Un vēl viens, pavisam neliels un nejaušs zīmējuma fragments. Neparasti, bet ar “Svaru” starpniecību ir iespējams ieskatīties arī R. Zariņa ar topošo valsts simbolu saistīto domu gaitā. Kādā viņa zīmētā, no mūsdienu viedokļa politnekorektā karikatūrā redzams Latvijas robežstabs ar autora sacerētu “valsts ģerboni”. Vairogā atveidota no augšas izaugoša saule (pussaule) un trīs zvaigznes. Elementi, kas nedaudz pārveidotā veidā vēlāk nonāks arī R. Zariņa un V. Krūmiņa kopīgi veidotajā Latvijas Republikas valsts ģerbonī.

 “Svaru” karikatūras kā valsts heraldiskā simbola veidošanās gaitas vēstures avots labi ilustrē banālo atziņu, ka katrā jokā ir tikai daļa joka.

©Ventspils muzejs, Armands Vijups