Arheoloģiskie izrakumi ārpagalmā pie pils dienvidu sienas notika no 17. jūlija līdz 10. augustam ar mērķi noskaidrot gājēju celiņā radušās ap 0,5 m dziļās kritnes cēloņus un nodrošināt nepieciešamos apstākļus remontdarbiem. Zemes iebrukuma raksturs liecināja par apjomīgu pazemes konstrukciju esamību, par kurām tiešas liecības nebija atrodamas rakstītajos vēstures avotos.

Izrakumu gaitā 5×3 m lielā laukumā, sasniedzot 2.00 m dziļumu, atsedzās koka konstrukcijas – liela izmēra (4,05 m diametrā) apaļa koka tvertne, kuras sānmalas bija darinātas no zāģētiem, cieši salaistiem dēļiem. Pāri tvertnei 2/3 no tās apjoma šķērsām bija liktas koka sijas, virs kurām cieši viens pie otra bija pārlikti baļķi (ap 0.20 m diametrā), kuru starpas aizsegtas ar priežu mizām. Viss segums papildus pārklāts ar 0.10 m biezu zilganu mālu kārtu, tādējādi veidojot noslēgtu, gandrīz hermētisku telpu. Baļķiem satrūdot, tie daļēji iebrukuši un tvertnes neaizpildītajā daļā no pagalma virskārtas sācis ieplūst lietus ūdens, radot zemes iebrukumu – kritni – un bojājot ārpagalma gājēju celiņu.

Spriežot pēc virs konstrukcijas aizbērumā atrastajiem priekšmetiem – no ar PSRS robežsardzes un armijas daļu atstātajiem priekšmetiem (jostas sprādzēm, skārda krūzītēm, alumīnija zīmotnēm u.c.), kā arī nedaudz senākiem, ar 20.gs. sākumu un 19.gs. datējamiem atradumiem – atsegtā konstrukcija nav senāka par 19.gs. pirmo pusi –  vidu un saistāma ar cietuma pastāvēšanas pirmsākumiem pilī šajā laikā. Tā uzskatāma par kanalizācijas savācējšahtu, kura nodrošināja cietuma kanalizācijas un labierīcību funkcionēšanu. Senākie atradumi (17.-18. gs.) – atsevišķas keramikas lauskas un krāsns podiņa fragmenti – saistāmi ar šahtas ierīkošanas laikā pārjaukto dziļāko kultūras slāni.

Diemžēl sasniegt konstrukcijas lejasdaļu izrakumu gaitā bija neiespējami – šahtas dziļums bija mērāms vismaz 1.,50 m, to pildīja šķidri nosēdumi. To izsūknēšana nozīmētu nelielā laukuma malu iebrukšanu un iespējamu pils dienvidu sienas stabilitātes apdraudēšanu. Šobrīd ir pabeigta laukuma aizbēršana, saglabājot konstatēto šahtu un vienlaikus nodrošinot līdz tam tukšo telpu aizpildīšanu un zemes blīvumu, kas ļaus novērst zemes kritnes šajā teritorijā.

Izpēte tika veikta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.