Piektdien, 21.jūlijā noslēdzas arheoloģiskie izrakumi Puzes pilskalna tuvumā atklātajā senās dzelzs ieguves vietā.  Izpētes rezultāti nesaistās ar daudzām atrastām senlietām, kas arī nebija šo izrakumi mērķis – pētījumu galvenais uzdevums bija noskaidrot dzelzs ieguves krāsns uzbūves īpatnības  Latvijas rietumdaļā.  Puzes pilskalna tuvumā atklātā aizvēsturiskā dzelzs ieguves vieta ir viena no nedaudzajām, kas zināmas un pētītas Kurzemē un vienīgā Ziemeļkurzemē.

Jau šobrīd iezīmējās vairākas konstruktīvas krāsns uzbūves atšķirības, kas apliecina to, ka dzelzs ieguves no purva rūdas dažādos Latvijas novados senatnē atšķīrās.  Iegūtie rezultāti ne tikai ļaus iepazīt seno kuršu (dzelzs ieguves vieta un krāsns preventīvi datējama ar 13.gs. un saistāma ar 300 m tālāk esošo šī laika kuršu pilskalnu ) dzīves aspektus, bet arī sekmēs Ventspils  Piejūras brīvdabas muzejā veikto dzelzs ieguves eksperimentu sekmīgāku norisi nākotnē. Šādi seno tehnoloģiju atdarināšanas mēģinājumi muzejā notikuši jau trīs reizes kopš 2003.gada un tikai pēdējais no tiem ir sekmējies ar dzelzs ieguvi. Līdz šim eksperimentos krāsns būvēta pēc Asotes pilskalnā izpētītās krāsns parauga, bet Puzes ekspedīcijas rezultāti ļaus turpmāk veidot lokālākus krāsns atdarinājumus.

Neliels pārsteigums pētījumu gaitā bija jaunas, ar pilskalnu saistītas dzīvesvietas atklāšana. Atstatus no pilskalna ir pastāvējusi sena nenocietināta apmetne. Par to liecina atrastie trīs dzelzs naži, māla trauku lauskas un bronzas aproces fragments. Iespējams, ka atrastie nelielie naži kalti no tuvumā iegūtas dzelzs. Gan apmetne, gan arī tuvākā apkārtnē atrastie sārņi un jēldzelzs – kricas – fragmenti ļauj uzskatīt, ka vēlā dzelzs laikmeta beigu posmā šeit dzīvojošo kuršu aktivitātes neaprobežojās tikai ar nelielo pilskalnu. Cik liela nozīme dzelzs ieguvei no purva rūdas bija šo cilvēku saimnieciskajā dzīvē, kādas saimnieciskās un ikdienas dzīves norises notikušas pilskalna apkārtnē un kāds ir precīzs atsegtās krāsns datējums, –  ir turpmākajos pētījumos skaidrojami jautājumi.

Arheoloģiskie izrakumi tika atbalstīti no Rietumlatvijas vēstures izpētes projekta līdzekļiem. Ekspedīcijā piedalījās Ventspils muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti, kā arī jaunieši no Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes un Rīgas 64.vidusskolas.