Noslēgusies Lagzdienas pilskalna arheoloģiskā ekspedīcija 2024

Sestdien, 27. jūlijā, tika pabeigta Lagzdienas (arī Lagzdīnas, Lagzdenes) pilskalna izpētes 2024. gada sezona (08.07. – 27.07.). Pilskalns atrodas gleznainā vietā Ventas krastā, Piltenes pagastā, Piltenes-Zlēku ceļa malā. Izrakumi senvietā ilga trīs nedēļas, to gaitā izpēte tika veikta 4×7 m lielā laukumā pilskalna plakumā.

Izrakumus organizēja Ventspils muzejs un Latvijas Arheologu biedrība, izpētes vadītāji – Armands Vijups un Kaspars Molls. Finansiālo atbalstu izpētes veikšanai nodrošināja Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Viens no galvenajiem secinājumiem šīs sezonas nobeigumā – izpēte ir un būs jāturpina arī nākamajā gadā.

Ko mēs zinājām par Lagzdienas pilskalnu?

Pilskalna nozīmi Ziemeļkurzemes senākajā vēsturē vispirms apliecina jau pats tā novietojums – tas ir pirmais pilskalns, braucot pa Ventu no Baltijas jūras iekšzemē. Jau nedaudz tālāk seko vesela pilskalnu rinda – Pabērzkalns, Pavenšu pilskalns (abi Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā), Padures pilskalns, Veckuldīgas pilskalns (Kuldīgas novads, upes kreisais krasts) u.c.

Par pilskalnu tiek uzskatīts arī Zlēku Karātavu kalns, tomēr tas atrodas stipri atstatu no upes un drošas liecības par senāko apdzīvotību tajā līdz šim nav iegūtas. Lagzdienas pilskalna izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ļauj domāt, ka tam senatnē vajadzētu būt nozīmīgam administratīvam un saimnieciskam centram, saistītam ar tālzemju tirdzniecību.

Pilskalns pirmo reizi aprakstīts jau 19.gs., kad interesi par pilskalnu izrādīja vācbaltu pētnieki. Nopietnākais pētījums gan sekoja tikai pēc pusgadsimta, kad senvietu 1923. gadā apmeklē un apraksta pazīstamākais neatkarīgās Latvijas pilskalnu apzinātājs Ernests Brastiņš.

Viņš arī min teiku, kurā Lagdzienas pilskalns nodēvēts par seno Pilteni. Lai noskaidrotu pilskalna kultūras slāņa raksturu, pārbaudes šurfu 1967. gadā šeit izrok arheologs Ēvalds Mugurēvičs. Jau tad konstatēts, ka pilskalnam raksturīgs Ziemeļkurzemes pilskalniem neparasti biezs (līdz 1.8 m) kultūras slānis. (vairāk par pilskalnu skat. https://enciklopedija.lv/skirklis/109698-Lagzd%C4%ABnes-pilskalns).

Kad? Lagzdienas pilskalna pastāvēšanas laiks

E.Mugurēvičs pilskalna apdzīvotības sākumus, spriežot pēc atrastās keramikas, attiecināja uz 1. gadu tūkstoša pirmo pusi – 11.–13. gs. Visai ticams, ka pilskalns pirmo reizi kā nozīmīga apdzīvota vieta rakstītos avotos minēts jau 13.gs. – 1253. gada kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēta vieta Lesseden, kas vēlākos dokumentos no 1280. gada saukta Laxdienen. Tas, vai pilskalns bijis 1230. gadā minētā rietumkuršu valdnieka Lamekina (rex Lammekinus) rezidence, šķiet vienmēr paliks kā nepierādāma hipotēze.

2024.gada izrakumos atrastās senlietas un keramika pamatā saistāmas ar 9.-12. gs., tomēr atsevišķi keramikas fragmenti ļauj to saistīt arī ar vidējā dzelzs laikmeta (5.-9.gs. sāk.) otro pusi. Interesanti ir atsevišķi krama atšķilu un viena nukleja (krama apstrādes blakusprodukta) atradumi, kas liecina, ka pakalnā pirms pilskalna varēja būt arī vēlā akmens laikmeta mednieku-zvejnieku apmetne (ap 2300.-1500. g. pr. Kr.).

Lagzdienas pilskalns: 2024. gada izrakumu rezultāti

Izrakumu gaitā tika atsegts vairāk nekā 1.20 m biezs kultūras slānis, kas veidojies ilgstošas un intensīvas cilvēku dzīvesdarbības gaitā. Lai gan bija zināms, ka pilskalns ilgstoši izmantots kā tīrums, pārsteigums bija ap 70 cm bieza aramzemes kārta, kas veidojusies vismaz kopš 1800. gadu sākuma. Acīmredzot lauksaimnieciskās darbības gaitā zeme no vaļņiem noarta uz pilskalna centru, tā plakumu. Ar pilskalna apdzīvotību saistītās liecības (celtņu, pavardu) atliekas sāka iezīmēties tikai dziļākajās kārtās un to detalizēta izpēte būs nākamo gadu pamatuzdevums.

Atradumi

Seno dzīvesvietu kultūras slānī parasti atrod nozaudētas vai salauztas un izmestas lietas. Arī Lagzdienas pilskalns nav izņēmums. Likumsakarīgi, ka lielāko daļu atradumu 2024. gada sezonā veidoja saplēstu māla trauku fragmenti. Lielākā daļa – raupji veidota bezripas keramika, atsevišķas spodrinātās keramikas lauskas, viena – ar nagiespiedumu rotājumu. Pēdējā ļauj secināt, ka pilskalns bijis apdzīvots arī vidējā dzelzs laikmetā (5.-9.gs. sāk.), vismaz tā beigās.

Lagzdienā, līdzīgi kā citos Kurzemes pilskalnos, keramikas nav daudz. Biežs atradums izrakumu gaitā bija dažāda izmēra dzelzs naglas un kniedes. Trešā masveida atradumu grupa ir dzelzs makšķerāķi, lielākoties salauzti, fragmentāri, bet divi – arī veseli. Nav nekas neparasts, jo 100 m no pilskalna – Venta ar tās zivju bagātību.

Naži – nākamā atradumu grupa, parasti gan salauzti, jo veselu nazi nozaudēja ne tik bieži. Viens no nažiem – bārdas nazis ar garu spala iedzītni un nelielu asmeni. Dzelzs slīmesti – koku mizošanai, bet, visticamāk, arī zvērādu ģērēšanai. Divi īleni – viens pavisam neliels, otrs – masīvāks un garāks. Dzelzs šujamadata, kura acīmredzot izmesta, jo nolauzta acs daļa. No salauztām bronzas pakavsaktām trīs adatas, vairākas bronzas krelles. Neliels dzintara gabals, visticamāk savākts jūras malā krelles vai piekariņa darināšanai. Pavisam kopā šajā izpētes sezonā atrastas gandrīz 100 senlietas, neskaitot savākto keramiku.

Viens no sagaidāmiem, bet tāpat nepatīkamajiem “pārsteigumiem” bija… pārtikā izmantoto dzīvnieku, putnu un zivju kaulu neesamība kultūras slānī. To noteica zemes ķīmiskais sastāvs, kurā augstais dažādu skābju līmenis nav ļāvis kaulam un ragam saglabāties. Līdz ar to bez pēdām izzuduši arī no šī materiāla darinātiem priekšmeti.

Vai pilskalnos var atrast zeltu?

Tomēr interesantākais atradums ir … zelts! Tiesa, zelts šajā priekšmetā ir kāda grama divdesmitā vai pat mazāka daļa. Stikla krelle ar zelta foliju tajā datējama ar 11. gs. otro pusi – 12. gs. To darināšana bija sarežģīts process, kura gaitā bija jāspēj panākt tāda kausēta stikla temperatūra, kurā varēja ievietot plāno zelta foliju tā, lai tā nedeformētos, vienlaicīgi nodrošinot stikla plūstamību krelles formas izveidei. Krelles ar zelta foliju nav vietējs darinājums, tās uzskatāmas par importu no ārienes.

Šādas krelles īpaši raksturīgas Daugavas baseina lībiešiem, Ziemeļkurzemē to atradums ir retums.

Neatrastais un prognozes nākotnei

Salīdzinoši nelielais izrakumu laukums 2024. gada vēl nesniedza visas gaidītās atbildes. Tas nav nekas neparasts un negaidīts – arheoloģiskās izpētes process parasti ir ilglaicīgs un ātrus secinājumus nesniedz.

Vispirms jau – dziļāko kārtu detalizēta izpēte, kurā atsedzās celtņu paliekas, būs nākamās izrakumu sezonas uzdevums. Ticams, ka jauni atradumi sniegs atbildes arī uz jautājumiem par pilskalna iedzīvotājiem – kurši, vendi, skandināvi?

Šobrīd uz dažiem atradumiem veidoti secinājumi būtu pārsteidzīgi. Pilskalna apdzīvotības laiku palīdzēs noteikt savākto ogļu paraugu analīze, izmantojot arheoloģijā populāro radioaktīvā oglekļa analīzes metodi. Jācer, ka turpmākie pētījumi sniegs arī skaidrāku un plašāku materiālu par tirdzniecības sakariem, jo pilskalna pastāvēšana Ventas malā likumsakarīgi liek sagaidīt šādas liecības.

@Ventspils muzejs, Armands Vijups