Viens no izstādes Nolakotā pasaule eksponātiem – meiteņu apavi pokkuri-geta (koks, tatami pinums, laka maki-e tehnikā. 20.gs. pirmā puse).

Grezni rotātie bērnu apavi darināti maki-e tehnikā, uz lakas klājuma pamatnes pēc tās nožūšanas veidojot reljefu lakas zīmējumu, kurš darināts no uruši lakas ar tai klāt pievienoto zelta pulveri.

Šādi īpaši veidoti apavi tika un tiek izmantoti siti-go-san jeb septiņi-pieci-trīs svētkos 15.novembrī. Šajā dienā  piecu un trīs gadu vecus zēnus un septiņu un trīs gadus vecas meitenes, sapostus tradicionālās svētku drānās, ved apmeklēt sinto svētnīcas, lai paustu cieņu senču gariem un izlūgtos veselību un turpmāku laimīgu likteni. Dažkārt šai vizītei seko svinīgs mielasts.

Jāņem vērā, ka gadu skaitīšana Japānā tradicionāli notiek, cilvēka vecumā ieskaitot laiku (rēķinot to kā pilnu gadu), kas pavadīts mātes ķermenī. Līdz ar to šajā rituālā bieži piedalās 2, 4 un 6 gadus veci bērni. Tomēr kopš 20.gs. vidus aizvien plašāk vecumu sāk noteikt pēc mannenrei principa – no dzimšanas brīža. Tradīcijas pamatā bija bērnu augstais mirstības līmenis senatnē – tādēļ šis ceremoniāls it kā nodrošināja bērna sekmīgu pāreju noteiktā nākamā vecuma posmā. Senāk pēc svētnīcas apmeklējuma trīsgadīgiem bērniem vairs neskuva matus, piecgadīgie zēni varēja sākt valkāt pieaugušo piegrieztnes apģērbu, bet septiņgadīgās meitenes – kimono obi jostu. Siti-go-san ceremonijas pirmsākumi meklējami jau Heijanas periodā (794 -1185), kad šāda tradīcija bija raksturīga aristokrātijas dzimtās. Ar laiku tā izplatījās arī plašāk un kopš 20.gs. sākuma tā kļuva kopēja visām japāņu ģimenēm neatkarīgi no izcelšanās.

Arī mūsdienās joprojām plaši piekoptā tradīcija vecākiem izmaksā diezgan dārgi – aprēķināts, ka 2008.g. tā norisei bērnu svētku tērpam vidēji tika tērētas ap 100 000 jenas ( ap 750 eiro). Jāatzīmē, ka iešanai visai sarežģītās pokkuri getas aizvien biežāk aizvieto mazajiem svinētājiem ērtāki apavi.