Latviešu
Kā rakstīt vēstuli? Nu kā – ieslēdz telefonu, ieej e-pastā un raksti! Kad sākusies skola visbiežāk laikam jāraksta skolotājiem… Draugiem kaut kur īsos čatiņos ar īsu “Kā iet?” pilnīgi pietiks. Ja kaut kas nav uzrakstījies, kā gribās – vienkārši: poga “Delete” un sāc no jauna.
Daudziem jau liksies ļoti sen, bet vēl pirms kādiem 20 gadiem vēstules pārsvarā rakstīja ar roku un tagad tas neliekas tik vienkārši…
Eiropā uz papīra vēstules sāka rakstīt 14. gadsimtā. Aploksnes un pastmarkas parādījās 19. gadsimta vidū. Daudziem vēstules bija vienīgais ziņu vai domu apmaiņas veids un ļoti pacietīgi nācās gaidīt atbildi, jo jāgaida kamēr vēstule sasniegs saņēmēju, kamēr viņš atbildēs un atbildes vēstule atceļos.
Vēstules rakstīja dažādi. Pēc vēstules izskata varēja pateikt daudz – gan ziņas saturu, gan sūtītāja raksturu un attieksmi pret saņēmēju. Bieži vien no tādas kārtīgas vēstuļu rakstīšanas prieku var gūt vispirms rakstītājs pats, stāstot savu stāstu un domājot, kā tiks iepriecināts vēstules saņēmējs, un pēc tam arī vēstules adresāts.
Vēstulei ir jābūt glītai, rūpīgi pārdomātai, lai saņēmējs varētu saprast uzrakstīto un sajust, ka pret viņu izturas ar cieņu, ka viņš ir pietiekami svarīgs, lai kāds dāvātu savu laiku, rūpes un dalītos savās domās. Ar roku rakstītās vēstules ir īpaši mīļas, jo ar sūtītāja rokrakstu vien vēstule kļūst ļoti personiska. Vienmēr patīkami ir saņemt pareizi un gaumīgi noformētu vēstuli. Pirms rakstīšanas jāizvēlas uz kāda papīra vēstuli rakstīt, kādus rakstāmrīkus izmantot un varbūt vēstuli gribas papildināt ar ilustrācijām vai zīmējumiem… Vēstuli raksta uz veselas lapas, pat tad, ja gribas rakstīt tikai vienu teikumu. Ja ir nepieciešamība daudz rakstīt, tad labāk izmantot vairākas lapas nevis lapu aprakstīt līdz pēdējam brīvam laukumam. Ir pieņemts, ka lapas malas atstāj neaizpildītas. Izrautas, noplēstas lapas atstās nevīžīgu iespaidu.
Ievērojot vēstules pamatprincipus, vēstuli uzrakstīt ir vieglāk. Īsumā apmēram tā:
- Vēstuli iesāk ar uzrunu vai sveicienu.
- Tu un Jūs (ja uzrunā vienu cilvēku) parasti raksta ar lielo burtu.
- Vispirms uzraksta dažus teikumus domātus saņēmējam.
- Tālāk var rakstīt izvēlēto ziņu, notikumu, stāstījumu, bet katrreiz jaunu domu jāsāk ar atkāpi jaunā rindā, tad vēstule būs pārskatāma.
- Mēģini rakstīt vēstuli bez kļūdām, bet, ja tāda gadījusies, kļūdu neaizķēpo, bet vienkārši nosvītro.
- Ja domas strauji mainās un ir grūti uzreiz rakstīt glīti – pa priekšu uzraksti melnrakstu.
- Noslēgumā atvadies, tad paraksti savu vēstuli (labajā apakšējā stūrī).
- Bieži vēstulēs arī piemetina: „Ļoti gaidīšu kādu ziņu no Jums (Tevis)!”
- Vēstules rakstīšanas datumu un vietu var norādīt gan pašā vēstules sākumā, gan beigās.
- Pirms nosūtīšanas vienmēr vajag vēstuli pārlasīt.
- Vēstuli jāsaloka tā, lai teksts vai sākuma lappuse būtu iekšpusē,- vispirms uz pusēm gareniski, tad šķērsām.
- Uz tīras aploksnes rakstām gan sūtītāja, gan saņēmēja vārdu un adresi. Priekšpusē, labajā pusē raksta kam sūtīt:
Ļ.cien. Mazajai Izai
Ērgļu ielā 1,
Ventspilī, LV 3601
Bet otrā pusē vai aploksnes kreisajā augšējā stūrī raksta savu vārdu un
atpakaļadresi.
13. Ieliekam vēstuli aploksnē, aizlīmējam un dodamies uz pastu nosūtīt. Uz aploksnes noteikti vajadzēs pastmarku, bet pastā jau to var nopirkt!
Vēstuļu rakstīšanas akcijā “Mazās Izas vēstules” aicinām piedalīties ikvienu interesentu – rakstiet un sūtiet vēstules vai pastkartes uz H. Dorbes muzeju, izvēloties sev mīļāko adresātu – rakstnieku Herbertu Dorbi, runci Inci, Ainu, brālīti un cālīti, rakstnieka meitu Izu vai tēlu no Kaķpēdiņu bulvāra. Saņemtā korespondence tiks eksponēta H. Dorbes muzejā un aizraujošāko vēstuļu vai pastkaršu autori saņems balvas. Gaidīsim jūsu sūtījumus līdz 12. septembrim!
Iedvesmai pastkartes un vēstules no Ventspils muzeja krājuma.
