Ja šodien būtu 1921. gada 8. februāra rīts, tad, iespējams, jūs būtu to vidū, kuriem pirmo reizi ir iespēja lasīt laikrakstu “Ventas Balss”. Tieši pirms 100 gadiem Ventspilī iznāca laikraksta pirmais numurs, kura divi eksemplāri glabājas arī Ventspils muzejā.

Avīzes cena tolaik ir 1 rublis, tā iznāk otrdienās un piektdienās. Iespējams arī abonēt – “bez piesūtīšanas 8 rubļi, ar piesūtīšanu 12 rubļi mēnesī”. Jāpiebilst, ka runa ir par Latvijas rubļiem, kurus vēlāk nomainīja pret latiem pēc kursa 50 rubļi pret vienu latu. Lati un santīmi par Latvijas valūtu kļuva, sākot ar 1922. gada 3. augustu.

Kad iznāk pirmais “Ventas Balss” numurs, ventspilnieki kādu laiku bijuši spiesti dzīvot bez vietējā laikraksta. Tāpēc avīzes ievadrakstā skaidrots: “Pēc ilgāka pārtraukuma Ventspilī sāk iznākt laikraksts, jo “Ventspils Avīzes” izdošana bija jāpārtrauc drukātavas aizvēršanas dēļ. Kaut gan arī tagad visi tehniskie šķēršļi nav novērsti, tomēr izdevēji atrod par nepieciešamu izdot laikrakstu, kurš galveno vērību piegrieztu vietējām vajadzībām. Galvas pilsētā iznākošie laikraksti gandrīz pavisam mūs aizmirsuši. Sniegdami šad tad pa daļai arī nepareizus ziņojumus par vietējiem apstākļiem. Lai gan pašlaik avīze iznāk ļoti mazā formātā, bet izdevēji cer, ka līdz ar viņas iznākšanu būs piepildīts zināms robs – drukāta vārda trūkums, kurš tik sāpīgi pēdējā laikā bija mums visiem sajūtams.”

Par to, kas ir avīzes izdevēji un iespiedēji, norādīts šādi: “Redakcija un ekspedīcija: Ventspilī, Kuldīgas ielā 17, Antmaņa grām. tirg.”, “Drukāts firmas T.G. Antman drukātavā, Ventspilī”, “Redaktors: A. Brunners. Izdevēja sabiedr. “Ventas Balss”.

“Ventas Balss”pirmajā numurā steidza ziņot par svarīgākajiem notikumiem vietējā dzīvē. Viens no tiem: pēc “grandiozām manifestācijām”, kas Latvijas de jure atzīšanai par godu tikušas sarīkotas Ventspilī 30. janvārī un kurās piedalījies garnizons, skolu jaunatne un 40 vietējās biedrības un organizācijas, svētku komiteja nosūtījusi apsveikuma telegrammas ministru prezidentam Kārlim Ulmanim, ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam un armijas virspavēlniekam ģenerālim Jānim Balodim. Viņi ar laba vēlējumiem tika sveikti Latvijas de jure atzīšanas svētkos.

Cits notikums, kurš nokļuva pirmās “Ventas Balss”slejās, bija gaidāmās pilsētas domes vēlēšanas, kuras “noliktas uz 13. martu”: “Līdz šim neviena no vietējām grupām un partijām uz priekšā stāvošām vēlēšanām nekādu dzīvību neizrāda. Rosīgākas pagaidām ir kristīgo nacionālpartija, bezpartejiskā pilsoņu grupa un vācu partija. Viena no stiprākām pilsoniskām partijām iepriekšējās vēlēšanās – nacionāldemokrātu partija – pavisam apklususi un nerāda nekādas dzīvības zīmes. Laiks vēlētājiem organizēties un nākt reiz pie atziņas, ka pie pilsētas saimniekošanas nekrīt svarā zināmās partijas jeb šķiras daudzums, bet gan ievēlamo domnieku darba spējas un saprašana pilsētas saimniekošanā”.

Salīdzinoši garš raksts bija veltīts arī Ventspils ostai. Tajā norādīts uz ostas ievērojamo lomu pirms 1. pasaules kara, un pausta neapmierinātība ar to, kas notiek tagad, kad Latvija ir neatkarīga valsts:  

“Ventspils no lielā pasaules kara cietusi vairāk kā daža laba no mūsu lielākām dzimtenes pilsētām. [..] Ostas pilsētai, kurai priekš kara bij lemts tirdzniecībā spēlēt tik ievērojamu lomu ar ārvalstīm, kā toreizējās lielās, bagātās Krievijas tranzīta gala punktam pa Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļu, tagad ierādīta pabērna vieta. Kurš gan neatcerēsies Ventspils plašu ostas darbību priekš pasaules kara tanīs ziemas mēnešos, kad Baltijas jūras ostas – Rīga, Liepāja un citas – aizsalst, turpretī Ventspils ar savu nekad neaizsalstošo ostu, priekšzīmīgo saldētavu gandrīz vislētāko elevatoru visā toreizējā Krievijā ērti un kārtīgi varēja uzņemt visus tos ārzemes un Krievijas tirdzniecības kuģus, kuriem ieeja no ledus bija aizsprostota Rīgas un Liepājas ostās.”

1920. gados vēl valda ilūzija, ka Ventspils osta kaut daļēji atgūs savu pirmskara darbības vērienu.

Laikraksta pirmajā numurā atspoguļojumu rod arī dažādi pārkāpumi un par tiem saņemtie sodi. Piemēram, ievērojami garš ir saraksts, kurā uzskaitīti “Sodītie ļurļaka brūveri un to līdzdalībnieki”. Par to sodīja gan ar naudas sodu, gan 1-3 mēnešiem cietumā.  

Starp pirmajiem, kuri ievietojuši savus sludinājumus jaunajā laikrakstā, bija “J. A. Petrows Vīnu tirgotava” Lielā ielā 19, sludinājumus “Ventas Balss”pieņēma Antmaņa grāmatu tirgotavā, Kuldīgas ielā 17.

©Ventspils muzejs, Līga Gabrāne