Viens no jau tik ierastajiem vasaras vēstnešiem un smagā skolas cēliena beigu zvaniem ir Bērnu svētki. Ik gadus maija beigās par godu Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai (1.jūnijā) tiek svinēti šie bērniem veltītie svētki. Kaut arī Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas vēsturiskās saknes meklējamas 1925.gada Ženēvā notikušajā Pasaules konferencē bērnu labklājībai, bērniem veltīti svētki mūsu pusē svinēti jau krietni agrāk.

Ventspils ev.lut. draudzes mācītājs Teodors Grīnbergs 1908.gadā nodibināja Jaunības draugu biedrību, kuras mērķis bija jaunatnes reliģiska, tikumiska un zinātniska izglītošana, tās pasargāšana no alkohola lietošanas, netiklības un citiem ārējiem apdraudējumiem. Biedrība rūpējās par patīkamu un lietderīgu laika pavadīšanu: dibināja kori, bibliotēku un lasāmgaldu, kā arī ieviesa biedru vakarus, kur pārrunāja ne tikai reliģiska, bet arī laicīga rakstura jautājumus. 1910.gada vasarā biedrība bija nolēmusi sarīkot Bērnu svētkus, bet togad pilsētu piemeklēja šarlaka epidēmija, kas aiznesa 92 bērnu dzīvības, tādēļ svētki tika atcelti.

Pirmos Bērnu svētkus Jaunības draugu biedrība noorganizēja 1911.gada 31.jūlijā. Jau pirmajā reizē tie pulcēja lielu bērnu skaitu. Baznīcas dārzā (pie ev.lut. Nikolaja baznīcas) pulcējās ap 800 bērnu – meitenes izrotājušās ziedu vainadziņiem, bet zēni turēja rokās karodziņus. Orķestra pavadībā bērnu gājiens pa Kuldīgas ielu devās uz Puherta muižiņu (tagadējā Lielā laukuma teritorijā), kur sākās īstās svinības. Pēc mācītāja Teodora Grīnberga sirsnīgās uzrunas – spēlēja orķestris, dziedāja kori, notika sadziedāšanās, iesaistot visus svinību viesus. Bērniem bija sarūpētas dažnedažādas rotaļas, izklaides un visi tika par velti cienāti ar limonādi, baltmaizi un saldumiem. Vakaru noslēdza ar uguņošanu.

1930.gadu beigās Bērnu svētkus apmeklēja jau vairāk kā trīs tūkstoši bērnu no tuviem un tāliem pagastiem. Svētku viesi ieradās pa dzelzceļu, pajūgos vai kājām (visņiprākie kājāmgājēji bija piltenieki), lai vienu pēcpusdienu lielā, draudzīgā pulkā nosvinētu savus svētkus. Ar katru gadu bērniem tika piedāvātas arvien jaunas izklaides – varēja vizināties ar karuseli, dažādās sacīkstēs un sporta aktivitātēs vinnēt ēdamas balvas, smēdē pie kalēja izkalt ko nu katrs vēlas, šūt un vērt no zīlītēm vainadziņus, sviest mērķī utt. Katrs bērns dabūja gabaliņu no lielā Ķuzes biskvīta ruļļa un glāzi sulas. Pasākumu nemainīgi noslēdza raķešu meistars, šaujot raķetes un bumerangus, griežot dzirnaviņas, un iededzot sveces.

Bērnu svētki parasti notika vasaras vidū un tur tika gaidīti visi – gan mazi, gan lieli, gan savi, gan sveši, bet mācību gadam beidzoties, skolēniem tika rīkoti savi Bērnu – skolēnu svētki. Šie svētki parasti norisinājās jūnijā un ilga vairāk par vienu dienu. Tos apmeklēja skolēni no Ventspils un pagastu skolām. Lauku bērniem tika ierādītas naktsmītnes kādā no pilsētas skolām. Tāpat kā Bērnu svētkos, pasākums sākās ar gājienu mūzikas pavadībā, kas sākās pie ģimnāzijas un beidzās Atpūtas dārzā (tagad Bērnu pilsētiņa) vai Luna parkā (teritorija starp Vasarnīcu, Lielo prospektu, Puškina un Jūras ielām). Tur bērnus gaidīja izklaides visas dienas garumā: pasaku nodaļa, kur mazajiem priekšā lasīja pasakas; mikroskopa nodaļa; zīmēšanas un gleznošanas; daiļliteratūras, stereoskopa, jautrā ķīmiķa un matemātiķa, ģeogrāfu nodaļa. Zinātniskajā nodaļā varēja iepazīties ar dažādiem zinātnes sasniegumiem jeb zinātnes “brīnumiem”. Iepazīties ar gaidu un skautu darbu. Neatņemama sastāvdaļa bija dažādas fiziskas aktivitātes. Par panākumiem katrā sekcijā varēja iegūt balvas. Nākamajā dienā skolēni par velti varēja apmeklēt kinoteātri, kā arī apskatīt ģimnāzijas telpās ierīkoto ikgadējo pilsētas un lauku skolu skolēnu un skolotāju mākslas un rokdarbu izstādi. Tika piedāvātas lekcijas gan bērniem, gan pieaugušajiem par dažādām ar audzināšanu un veselību (diloni, tīfu utt.) sistītām tēmām. Nereti Bērnu – skolēnu svētki ilga pat nedēļu.

Līdz ar svētku noorganizēšanu, rūpes par bērnu brīvā laika lietderīgu pavadīšanu nebeidzās. Atpūtas dārzā tika ierīkots rotaļu laukums, kurā katru dienu, sākotnēji tikai pāris stundas, bet vēlāk jau no plkst. 9.00 līdz 15.00 strādāja kāds skolotājs, kas uzmanīja bērnus, organizēja nodarbības, rotaļas, fiziskas aktivitātes un ekskursijas.

©Ventspils muzejs, Māra Dāvida