5.augustā, plkst 13:00, Livonijas ordeņa pilī viduslaiku dziedājumi – Muļķības slavinājums. Folijas.

Ieva NĪMANE, flautas un oboja

Ainārs PAUKŠĒNS, viola da gamba

Pēteris VAICKOVSKIS, pozitīvs

Vilis DAUDZIŅŠ, aktieris/stāstnieks

Roterdamas ERASMS (Erasmus Roterdamus, 1466–1536), izcilākais ārpus Itālijas renesanses domātājs, teologs un rakstnieks darbā – “Muļķības slavinājums” (1509), kas latviešu valodā izdots dzejnieka Kārļa Eliasa tulkojumā, asprātīgi un kodolīgi izzobo gan visiem laikiem un visām tautām raksturīgus netikumus, gan arī sava laika nejēdzīgās tradīcijas, absurdās situācijas un pastāvošos trūkumus, vienlaikus sniegdams plašu ieskatu cilvēces vēsturē. “Muļķības slavinājums” dēvēts par pirmo ievērojamāko jaunlaiku satīru. Erasms ir nozīmīga personība teoloģijas vēsturē – 1516. gadā viņš izdeva no dažādām versijām savāktu, divvalodīgu (latīņu, grieķu) Jaunās Derības versiju Novum Instrumentum omne. Šī manuskripta otro izdevumu (1519) Mārtiņš Luters izmantoja, veicot Bībeles tulkojumu uz vācu valodu, bet trešo izdevumu (1522) Džons Tindeils izmantoja Jaunās Derības angļu versijai. Roterdamas Erasms kritizēja katoļu baznīcu un aicināja to reformēt, tomēr palika uzticīgs katolicismam, norādot protestantiem par iepriekšnolemtību. Mārtiņš Luters Erasmu dēvēja pat par ‘čūsku’, ‘meli’ un ‘Sātana muti’, arī Romas katoļu vidū bija laiks (1559), kad Erasma darbi tika iekļauti aizliegto grāmatu reģistrā (Index Librorum Prohibitorum). Vārdam ‘folija’ viena no nozīmēm ir ‘muļķība’. Tomēr vairāk šim muzikālajam žanram, kurš īpašu popularitāti ieguva 16.–17. gadsimtā, piestāvētu apzīmējums ‘trakulīgi’. Folijai raksturīga improvizācija, ko var salīdzināt ar mūsdienās zināmo brīvību džeza mūzikā. Skaņdarba uzbūves pamatā ir kāda melodiskā tēma un nemainīgs, atkārtots harmoniskais pamats, kas dod iespēju brīvai improvizācijai. Šajā programmā iekļautas folijas un graundi, kas radīti trīs gadsimtu laikā Spānijā, Francijā, Itālijā un Anglijā.

IEVA NĪMANE Ieguvusi Maģistra grādu baroka obojas spēlē un Maģistra grādu blokflautas spēlē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Senās mūzikas katedrā. Studējusi maģistratūrā vēsturiskās obojas klasē Hāgas Karaliskajākonservatorijā. Ieguvusi starptautisko diplomu Izpildītājmākslā un Kompozīcijā (blokflauta, oboja) Grīga Akadēmijā, Bergenas Universitātē. Ieguvusi Bakalaura grādu obojas spēlē JVLMA akadēmijas Pūšaminstrumentu katedrā.I. Nīmanes galvenās darbības sfēras ir senā mūzika un tradicionālā mūzika. Baroka orķestra Collegium Musicum Rigasastāvā (baroka oboja, blokflauta), piedalījusies dažādos senās mūzikas projektos gan Latvijā, gan citur Eiropā. Kā tradicionālo instrumentu speciāliste uzstājusies kopā ar Latvijas Radio kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Liepājas Simfonisko orķestri u.c. Interesanta sadarbība senās mūzikas jomā izvērtusies ar vokālo grupu Schola Cantorum Riga un tās vadītāju Guntaru Prāni, kur gregoriskais korālis savijas ar dūdu improvizācijām. Kopā ar brāli, komponistu Jēkabu Nīmani, ir izveidota programma, kurātradicionālā mūzika ietērpjas kamermūzikas žanrā. Ieva uzstājas arī kā solo māksliniece, priekšnesumos iesaistot daudzos instrumentus, kurus viņa pārvalda, kā arī atšķirīgos mūzikas stilus, kuros liela nozīme ir arī improvizācijai.

AINĀRS PAUKŠĒNS absolvējis JVLMA. Šobrīd A. Paukšēns ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupas mūziķis. Regulāri piedalās baroka skaņdarbu iestudējumos Latvijā, uzstājies Krievijā, Baltijā un Skandināvijā, bijis radošās baroka apvienības Taureņi debesīm un renesanses mūzikas ansambļa Ludus dalībnieks. A. Paukšēns darbojas arī neakadēmiskās mūzikas jomā (grupa Kopējā izteiksme u. c.), ir komponējis mūziku vairākām dokumentālajām un animācijas filmām, radio un TV reklāmām, kā arī sadarbojas ar daudziem Latvijas populārās mūzikas māksliniekiem.

PĒTERIS VAICKOVSKIS ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kora diriģēšanas specialitātē pie asoc. prof. Sigvarda Kļavas. Mācījies arī trombona (emerit. prof. Boļeslavs Voļaks), ērģeļu (prof. Vita Kalnciema) un klavesīna (asoc. prof. Aina Kalnciema) spēli. Teorētiskas un praktiskas zināšanas senajā mūzikāpapildinājis Amsterdamas Mūzikas konservatorijā pie profesoriem Jos Vermunt un Jos van Veldhoven. Zināšanas papildinājis arī pie Dirk Snelling, Doulce Mémoire, Paul Hillier, Peter Phillips un citiem renesanses mūzikas speciālistiem. Pēteris Vaickovskis ir senās mūzikas ansambļu Ars Antiqua Riga un Modus Vivendi dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājs, vienlaikus šajā korī pildot arī mākslinieciskā vadītāja asistenta pienākumus.

VILIS DAUDZIŅŠ kopš 1997. gada Jaunā Rīgas teātra aktieris. V. Daudziņš ir piedalījies vairākās spēlfilmās: “Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010), “Sapņu komanda 1935” (2012), “Segvārds Vientulis” (2014), “Ar putām uz lūpām” (2017), “Bille”, “Homo Novus” (2018) u.c. Saņēmis “Spēlmaņu nakts” apbalvojumu kā“Gada aktieris” par lomu izrādē “Vectēvs” (2009) un par lomām izrādēs “Pēdējā Ļeņina eglīte” un “Cerību ezers aizsalis” (2018). Saņēmis arī Lielā Kristapa balvu nominācijā “Labākais aktieris” (2018).