Lokotraktors – maza dīzeļlokomotīve, ir viens no muzeja aktīvajiem eksponātiem, kas Ventspils muzejā jau atrodas 17 gadus un tā kā  esošie riteņpāri bija nokalpojuši, šobrīd notiek jaunu riteņpāru izgatavošana un uzstādīšana.

Lokotraktora riteņpāri bija izsmēluši savu tehnisko resursu un varēja apdraudēt gan kustības drošību, gan eksponāta ekspluatāciju uz dzelzceļa, tāpēc pagājušā gada nogalē Ventspils muzejs noslēdza līgumu ar biedrību “Bānīša Draugu klubs” par jaunu Lokotraktora riteņpāru izgatavošanu un uzstādīšanu. Tad lokotraktors tika veiksmīgi nogādāts Baložos. Pašreiz norisinās aktīva dīzeļlokomotīves ritošās daļas apkope un tiek plānots, ka Lokotraktors atgriezīsies Piejūras brīvdabas muzejā jau vasaras vidū, kad ar jauniem riteņpāriem to droši varēs ekspluatēt tur esošajā šaursliežu dzelzceļā.

Par lokotraktoru dēvē mazas dīzeļlokomotīves, ko galvenokārt izmanto rūpnieciskām vajadzībām, izejvielu piegādei no karjeriem vai dažādiem pārvadājumiem fabrikas teritorijas robežās. Pirmās brīvvalsts laikā, līdz 1940. gadam, uz Latvijas 600mm platuma dzelzceļiem nebija ievesta neviena dīzeļlokomotīve. Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja lokotraktors ir pirmā dīzeļlokomotīve Latvijas 600mm dzelzceļu vēsturē, kas veic pasažieru pārvadājumus. Līdz ar to, vadoties pēc 1930. gadu Latvijas Dzelzceļa Virsvaldes numerācijas sistēmas, Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja lokotraktoram piešķirts apzīmējums Ll-1101 (lielais L apzīmē, ka tas ir lokotraktors, mazais l – sliežu lauku platumu – 600mm). Atjaunotais lokotraktors Ll-1101 būvēts laikā starp 1957. – 1962. gadu uz MD-54-2 bāzes un līdz 1989. gadam darbojies Lielauces ķieģeļu ceplī. Kopš 1989. gada lokotraktors kā metāllūznis atradās uzņēmuma teritorijā, līdz 2002. gadā tika pārvests uz Piejūras brīvdabas muzeju. Lokotraktors Ll-1101 tika atjaunots 2003. gadā, ko veica SIA „Sarkanā bāka”.

Foto: Dāvis Bušs