Ekspozīcijas

Ventspils muzeja ekspozīciju Livonijas ordeņa pilī nosacīti veido divas daļas – digitālā ekspozīcija “Dzīvā vēsture” un telpās izvietoto ekspozīciju, kuras veidošana uzsākta 1999. gadā. Ekspozīcijas koncepcijas autors – Dr. hist. A. Radiņš, tās pilnveidošanas un detalizēšanas darbā 1999.–2002. gadā aktīvi piedalījās Ventspils muzeja speciālisti. 2000.–2002. gadā muzeja ekspozīcijas pirmās kārtas māksliniecisko iekārtojumu realizēja Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas koledžas atbalsta fonds. Digitālo ekspozīciju pēc Ventspils muzeja pasūtījuma īstenoja SIA “Digitālā darbnīca”. 2011.-2012. gadā Ventspils muzeja speciālisti strādāja pie jaunās pastāvīgās ekspozīcijas “Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām” izveides, ko realizēja pilnsabiedrība “Interaktīvās dizaina sistēmas” un SIA “H2E”.

Ekspozīcijas koncepciju veido vairāki pamatprincipi, kas nosaka ekspozīcijas daļu uzbūvi:

  • Ekspozīcijas izveidē tiek maksimāli respektēta pils kā eksponējams arhitektūras piemineklis.
  • Novada un pilsētas vēstures ekspozīcijas hronoloģiskie ietvari aptver 8. g. t. p. Kr. – 19./20. gs. miju.
  • Ekspozīcija tiek veidota kā izrāde, kas ietver gan eksponējamos priekšmetus, gan maketus, gan audiovizuālo informāciju.
  • Paralēli tradicionālajam muzeja priekšmetu eksponēšanas un informācijas pasniegšanas veidam plaši tiek izmantotas mūsdienu informācijas tehnoloģijas.
  • Ekspozīcija organiski iekļauj un papildina citas pilī attīstāmās aktivitātes un funkcijas – konferenču zāli, koncertu zāli,  nodarbību telpas.
  • Pamatekspozīcijas tematika ir saistīta ar Ventspils novada, pilsētas un ostas vēsturi.

Atsevišķās pils telpās izvietotas ekspozīcijas par šādām tēmām:

  • Ventspils novada aizvēsture.
  • Ventspils novada kuršu, lībiešu un latviešu materiālā kultūra 13.–19. gs.
  • Ventspils – amatnieku un tirgotāju pilsēta 14.–19. gs.
  • Livonijas ordeņa laika dzīvesveids pilī.
  • Ventspils koktēlnieki 17. gs. 2. pusē – 18. gs. sākumā.
  • Kurzemes un Zemgales hercogistes laika dzīvesveids pilī.
  • Ventspils novada muižas un muižnieku dzīvesveids 16.–19. gs.
  • Dzīvesveids pilī 19. gs.
  • Ventspils pils vēsture.
  • Ventspils pilsētas vēsture.
  • Ventspils osta laika gaitā.

Muzeja ekspozīcijas izvietotas pils 1. un 2. stāvā, pils tornī un cietuma ēkā, pils ārējā pagalmā.

Ventspils novada aizvēsture. Ekspozīcija stāsta par novada senāko vēsturi no pirmo cilvēku ienākšanas, mednieku, zvejnieku un barības augu vācēju sabiedrības akmens laikmetā līdz zemkopju un lopkopju dzīvei dzelzs laikmetā. Ekspozīcijas jaunums – no ziemeļbrieža raga darinātais t.s. Lingbi cirvis, senākais šobrīd datētais cilvēka darinātais priekšmets Austrumbaltijā (10 000 – 10 500 g. pr. Kr.), kas sniedz ziņas par pirmajiem iedzīvotājiem Rietumlatvijā. Hronoloģiski ekspozīcija aptver laika posmu no 8. g. tk. p. Kr. līdz 13. gs. sākumam, tajā eksponēti savrupatradumi no Ventspils muzeja un Latvijas vēstures muzeja krājumiem.

Kuršu, lībiešu un latviešu materiālā kultūra 13.–19. gs. Ekspozīcija atspoguļo vietējo iedzīvotāju materiālās kultūras izmaiņas no viduslaiku sākumposma līdz jauno laiku beigām, tās pamattēma ir apģērbs, rotas, sadzīves priekšmeti, ieroči kā ikdienā izmantotas lietas, kas ļauj ielūkoties pagātnes cilvēku dzīvesveidā un domāšanā.

Ventspils – amatnieku un tirgotāju pilsēta 14.–19. gs., izmantojot muzeja krājuma materiālu, atspoguļo pilsētnieku dzīvesveidu, nodarbošanos un saimniecību, pilsētnieku etniskā sastāva izmaiņas vēstures gaitā.

Virsvārtu telpa. Ventspils vēsture, 20. gs.

Tornis. Komtura istaba. Ventspils novads un pilsēta Livonijas posmā (13.-16. gs.), vara un pārvalde. Ekspozīcijas uzdevums ir radīt priekšstatu par Livonijas ordeņa Ventspils pils galvenās amatpersonas – komtura – mītni. Vēsturiski ekspozīcija saistīta ar Livonijas periodu (13.–16. gs. vidus) – Ventspils pils pastāvēšanas un pilsētas veidošanās pirmsākumiem. Ekspozīciju g. k. veido jaundarinājumi – replikas, kas rada priekšstatu par tā laika dzīvesveidu pilī. Izstādīts vienīgais šajā telpā atjaunošanas darbu laikā atrastais oriģinālpriekšmets – bronzas vargāns.

Monētu istaba. Kurzemes un Zemgales hercogiste, 1562-1795. Manierisma laikmeta podiņa krāsns atdarinājumu veidojis Ventspils podnieks Jānis Kupčs. Šajā telpā izvietota Kurzemes-Zemgales hercogistes monētu kolekcija, ko 2004. gadā Ventspils muzejam dāvinājis Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Ordeņa brāļu ēdamtelpa jeb remteris. Kurzemes hercogiste, 1562-1795. Ekspozīcijā izstādīti priekšmeti un mēbeles, kas saistīti ar dzīvi muižās 16.–19. gs.

Kurzemes guberņa, 1795-1915. Ekspozīcijā izstādīti priekšmeti un mēbeles, kas atspoguļo cariskās varas amatpersonu dzīvesveidu laikā, kad Ventspils atradās Krievijas impērijas sastāvā.

Ordeņa brāļu guļamtelpa jeb dormitorijs. Gadsimtu slāņi.

Kapitula zāle. 16.-18. gs. karšu ekspozīcija. Tajās attēlota Kurzeme, Ventspils dažādos laika posmos. Daļa karšu iegādātas dažādu Rietumeiropas valstu antikvariātos.

Pils kapela. Ekspozīcijā skatāmi Sefrensu dzimtas u.c. koktēlnieku darbi.

Tornis. Pils vēsture. Ekspozīcija “Livonijas ordeņa pils Ventspilī” vēsta par pilsētas senākās celtnes, Ventspils pirmsākumu iezīmētājas un tagadējās muzeja ēkas, vēsturi. Ekspozīcijā izstādītas arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas – monētas, lielgabalu lodes, māla trauki un citi ar militāro jomu un pils iemītnieku ikdienas dzīvi saistīti priekšmeti, kā arī interesantas būvdetaļas (ķieģeļi, krāsns podiņi, jumta seguma dakstiņi). Ekspozīcijas centrā makets, kas rāda pili, kāda tā izskatījās 16. gs.

Tornis. Pilsētas vēsture. Ekspozīcija “Ventspils pilsēta” ļauj iepazīt pilsētas vēsturi ar tās pagātnes materiālo liecību palīdzību. Pilsētas ēku būvdetaļas, sadzīves priekšmeti un senās kartes dod iespēju izsekot pilsētas attīstībai. Izstādīts pēdējo gadu desmitu arheoloģiskajos izrakumos iegūtais interesantais senlietu materiāls, t. sk. arī 15. gs. koka durvis. 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma pilsētas kultūrvēsturiskajā vidē rosina iejusties seno pastkaršu ekspozīcija galerijā.

Tornis. Ostas vēsture. Pils torņa pēdējā stāvā ekspozīcija veltīta Ventspils ostas vēsturei. Tajā iespējams aplūkot ostas maketu, kas parāda tās plānojumu 20. gs. sākumā, Ventspils ostā dažādos vēstures posmos ienākušo kuģu modeļus, kartes, kompasu, kā arī var vērot ostu, kuģus un pilsētu šodien, izmantojot modernu, ar datoru vadītu tehnoloģiju palīdzību.

Cietums pilī. Ekspozīcija par laiku no 1832. līdz 1959. gadam, kad senajā Livonijas ordeņa pilī atradās cietums. 19. gs. celtajā cietuma administrācijai un vieninieku kamerām paredzētajā ēkā aplūkojams kameru interjers un priekšmeti, kas saistīti ar ieslodzīto ikdienas dzīvi.

Kolekcijas

Arheoloģiskā kolekcija

Kolekcija komplektēta no Ventspilī un novadā atrastiem savrupatradumiem un arheoloģiskajos izrakumos iegūtām senlietām.

Daudz senlietu iegūts no lauksaimniecības darbos izpostītām apbedījumu vietām. Pēdējā gadu desmitā kolekcija ievērojami papildināta ar arheoloģiskajos izrakumos Ventspilī un novadā iegūtām senlietām (Ances pagasta senkapos 1991.–1992., PopesLazdu kuršu ugunskapos 1999., Ventspilī, Kuģinieku ielā, Skolas ielā, Tirgus laukumā, Livonijas ordeņa pilī 20. gs. 80. gados). Kolekcijas priekšmeti liecina par pilsētas un novada iedzīvotāju materiālo kultūru no akmens laikmeta līdz vēlajiem viduslaikiem.

Bagātākā kolekcijas sastāvdaļa ir rotaslietas: saktas, aproces, kakla gredzeni, piekariņi, gredzeni, rotadatas u.c. Kolekcijā glabājas arī ieroči – cirvji, šķēpi un zobeni, zirglietas, darbarīki u.c. arheoloģiskais materiāls.

Dokumentu kolekcija

Senākie muzeja priekšmeti kolekcijā ir 18. gs. oriģināldokumenti – Ugāles, Landzes, Piltenes, Puzes, Zlēku baznīcas arhīvi, Krievijas impērijas valdnieku un dažādu iestāžu izdoti rīkojumi, Ēdoles pagasta valdes arhīvs. Lielu kolekcijas daļu veido Ventspils un novada ievērojamu cilvēku personiskie arhīvi.

Iespieddarbu kolekcija

Senākie kolekcijas iespieddarbi ir 17. gs. sākumā iespiestās garīga satura grāmatas (t. sk. E.Glika tulkotā Bībele). Lielu tās daļu veido dažādos laikos izdotas mācību grāmatas un periodiskie izdevumi. Nozīmīga kolekcijas sastāvdaļa ir Ventspilī izdotās grāmatas, kalendāri, preses izdevumi, kā arī Ventspils un novada autoru darbi.

Etnogrāfiskā kolekcija

Kolekcijas priekšmeti lielākoties iegūti muzeja rīkotajās ekspedīcijās Ventspils rajona ciemos. Tie atspoguļo Ventspils novada iedzīvotāju materiālo kultūru un sadzīvi kopš 19. gs. vidus. Krāšņākais etnogrāfiskās kolekcijas priekšmets ir Ventspils novada tautastērps.

Pastkaršu un foto kolekcija

Bagātīgā pastkaršu kolekcija sniedz priekšstatu par pilsētu un tās attīstību, izmaiņām pilsētas apbūvē laika gaitā. Komplektēta no privātkolekcijām un atsevišķiem dāvinājumiem. Nozīmīgākā tās sastāvdaļa – pastkartes, iespiestas 20. gs. sākumā un 20.–30. gados. Kolekcijas retums – vairākas dagerotipijas.

Mākslas kolekcija

Kolekcija komplektēta galvenokārt no Ventspils mākslinieku darbiem. Liela daļa gleznu tēlo Ventspils ainavas. Kolekciju raksturo žanru un stilu daudzveidība. Vērtīgākais kolekcijā – Jāņa Tīdemaņa gleznas, samērā plašā Kārļa Dannes darbu kolekcija, Jāņa Straumes darbi. Īpatnēja kolekcijas sastāvdaļa ir t.s. “naivistu” gleznas. Pēdējos gados mākslas kolekcija papildināta ar Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju darbiem, kas tapuši plenēros Ventspilī.