Muzejā jaunais gads sācies ar patīkamu pārsteigumu – Ventspils iedzīvotāja Aleksandra Smirnova muzeja krājumā nodeva neparastu atradumu – bronzas šķēpa galu. Atradums datējams ar bronzas laikmetu – 1700.-500.g. pr. Kr., tātad tas ir vismaz 2500 gadus sens.

Nozīmīgs ir pats bronzas laikmeta metāla priekšmeta atraduma fakts – ja neskaita apjomīgo 2001.g. atrasto Staldzenes depozītu (tajā konstatēti 89 bronzas priekšmeti, kas datējami ar 7.gs. pr. Kr.), visā Latvijas teritorijā zināmi tikai ap 130 šī laika bronzas priekšmetu. No tiem šķēpu un bultu gali – mazāk par diviem desmitiem. Tas izskaidrojams ar to, ka tolaik tik vērtīgā materiālā veidotie salauztie vai nolietotie rīki un rotas varēja pārkausēt jaunos darinājumos, līdz ar to nozaudēto vai apbedījumos līdzdoto priekšmetu skaits bija neliels. Atradums ļauj ielūkoties arī tā laika metālapstrādes līmenī – jau pie šķēpa gala atliešanas izveidojušies defekti liecina, ka metālapstrāde Baltijā šajā laikā vēl sper tikai pirmos soļus.

Tomēr būtiskāka nozīme šim atradumam saistās ar jautājumu par Ventspils pilsētas teritorijas apdzīvotības pirmsākumiem – šķēpa gals atrasts uz robežas starp pilsētu un Ventspils novadu, pilsētas robežās. Diemžēl atrašanas apstākļi pagaidām neļauj secināt, vai šī vieta saistāma ar senu dzīvesvietu, vai, kas ticamāk, ar apbedījuma vietu un tajā apbedītajam līdzdotu lietu. Neskatoties uz to, bronzas šķēpa gals liecina par cilvēku klātbūtni Ventspils pilsētas robežās jau vismaz pirms 2500 gadiem, iespējams, arī par patstāvīgu apdzīvotību šajā laikā. Nozīmīgais atradums liek pārskatīt arī kādu citu, senāku šī laikmeta atradumu pilsētā – 2000.g. arheoloģiskajos izrakumos Ostas ielā 23 atrasto spēcīgi oksidējušos un bojāto bronza šķēpa galu. Līdz šim to saistīja ar kuģu balasta zemē nejauši nokļuvušu priekšmetu. Pagājušā gada nogalē atrastais šķēpa gals ļauj pieņemt, ka, iespējams, arī Ostas ielas atradums tomēr saistāms ar vietējo apdzīvotību.

Daudz bagātākais šī laikmeta atradums – Staldzenes depozīts – ir liecība tikai par īslaicīgiem jūrasbraucējiem no Dienvidzviedrijas vai Gotlandes. Bet nelielais, tikai 15 cm garais un laika zoba spēcīgi bojātais šķēpa gals, kas orientējoši datējams ar bronzas laikmeta vidu – beigām, rosina domāt par pilsētas vēsturei būtiskiem jautājumiem, par apdzīvotības pirmsākumiem Ventspilī. Vēlreiz izsakot pateicību Aleksandrai Smirnovai par atbildīgo rīcību, Ventspils muzejs vēlās atgādināt – katra jūsu atrastā senlieta, atbilstoši Latvijas likumdošanai, nonākot publiska muzeja rīcībā, var sniegt nozīmīgu ieguldījumu mūsu senākās vēstures izpētē.