Izdevniecība “Zinātne” laidusi klajā apjomīgu izdevumu, veltītu Latvijas arheoloģijai – “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatu”. Gandrīz 4 kg smagā un vairāk kā 600 lappušu biezā grāmata ir kolektīvs Latvijas arheologu darbs, kas atspoguļo šīs interesantās vēstures zinātnes stāvokli un izmaiņas pēdējo 20-30 gadu laikā. Tās izstrādē piedalījušies 48 autori – aktīvi strādājošie arheologi, paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti,  bioarheologi un vēsturnieki. Šī savdabīgā enciklopēdija atsevišķu koncentrētu rakstu veidā, sniedz izsmeļošu informāciju par to, kas mūsdienu pasaulē un Latvijā ir arheoloģija visā šīs nozares daudzveidībā – gan atspoguļojot arheoloģijas ciešo sasaisti ar daudzām citām nozarēm (vēstures palīgdisciplīnām, -bioloģiju, ķīmiju, ģeoloģiju, ģeogrāfiju u.c.), gan moderno tehnoloģiju aizvien plašāku pielietojumu un to, ka arheoloģiskie izrakumi nav tikai mēģinājums atrast “lietas”. “Latvijas Arheoloģijas rokasgrāmata” plaši aplūko dažādiem laikmetiem raksturīgās senlietas, dažādu materiālu apstrādes veidus un to attīstību, etniskās grupas Latvijas teritorijā aizvēstures posmā, kā arī arheoloģisko pieminekļu aizsardzības, saglabāšanas un izmantošanas jautājumus. Koncentrēts ieskats tiek sniegts arī arheoloģijas attīstības vēsturē Latvijā, šīs zinātnes teorijas attīstībā, nozīmīgākajos arheoloģijā izmantotajos jēdzienos.

Īpaša vieta grāmatā atvēlēta senvietu apskatam, sniedzot ieskatu turpat vai katras nozīmīgākās senvietas izpētes vēsturē. Ventspilniekus un novada interesantus šajā darbā varētu piesaistīt ne tikai Ventspils senpilsētas un Livonijas ordeņa pils izpētes rezultātu izklāsts, bet arī publicētie materiāli par Staldzenes un Piltenes depozītiem, arheoloģisko izpēti akmens laikmeta Sārnates un Užavas Celmu apmetnēs,  Puzes Lejaskroga, Zlēku Gaisiņu, Jūrkalnes Drēbnieku, Pasilciema un Užavas senkapos, Puzes pilskalnā un Piltenes pilsdrupās. Šie materiāli lasītājam varētu būt īpaši interesanti, iepazīstot tos kontekstā ar citām līdzīgām Kurzemes un visas Latvijas senvietām un atradumiem. Visu pētīto vietu apskatus, pat tik apjomīgā izdevumā, kā šī kolektīvā monogrāfija, nav bijis iespējams ievietot, līdz ar to jebkuram, kam rodas padziļināta interese par to vai citu senvietu, papildus informāciju iespējams sameklēt arheoloģiski pētīto vietu apkopojumā un apjomīgajā literatūras sarakstā.

Sīkāk par Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatu skat.: https://www.arheologubiedriba.lv/blog/2021/4/8/latvijas-arheoloijas-rokasgrmata