Atzīmējot Starptautisko Muzeju dienu, Kultūras ministrija un Latvijas Muzeju biedrība šodien, 25.maijā Oskara Kalpaka muzejā “Airītes” sveiks muzeju darbiniekus, kas muzejā nostrādājuši 25 gadus un, labi darot savu darbu, ieguvuši kolēģu atzinību. Starp šiem 14 godavīriem un sievām ir arī Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja vadītājs Andis Dūdiņš.

Andis Dūdiņš ir ilggadīgs Ventspils muzeja struktūrvienības Piejūras brīvdabas muzeja vadītājs, kurš muzeja darba specifiku ir apguvis, strādājot muzejā. Brīvdabas muzeja vēsture ir sadalāma divos laikmetos – pirms Anda Dūdiņa ēras un Anda ērā. Šo 25 gadu laikā daudz kas mainījies – izveidota jauna un plaša šaursliežu dzelzceļa ekspozīcija, kas kopā ar trim lokomotīvēm un vagoniem, stacijām un depo ir muzeja apmeklētāju iecienīts atraktīvs un reizē izzinošs piedāvājums, muzejā pārceltas Smiltnieku mājas, Lielirbes lūgšanu nams, Mazirbes staciju preču noliktava, ierasti ik gadus muzejā notiek ventspilnieku un pilsētas viesu iecienīti pasākumi.

Paveiktā sarakstu varētu vēl turpināt, bet vēl paliek uz āru mazāk pamanāmais, tas, kas muzeja ikdienā skatītājam no malas paliek ēnā – Brīvdabas muzejs ir liela saimniecība, kur katram ir sava vieta, nodarbe, pienākumi, atbildība un amats. Andis šai saimniecībā ir daudzo ikdienas saimniecisko un sadzīvisko rūpju saimnieks. Un saimnieka gods ir smags gods. Jātiek galā ne tikai ar vecajiem jumtiem, žogiem, logiem, ceļiem, siltumu. Jātur rūpi par dzelzceļu ar lokomotīvju remontu, sliežu ceļu uzturēšanu kārtībā, ogļu, ūdens, eļļojamo materiālu sagādi – galu galā funkcionāla ekspozīcija ir saistīta ar pasažieru pārvadāšanu un atbilstošu drošības līmeni. Jāsatur kopā arī saime, lai katrs īstajā brīdī būtu īstajā vietā. Un tā nav joka lieta. Lietas, kuras it kā nemaz nepamana, jo viss taču ir kārtībā.

Lai cik skaistas un mirdzošas idejas nelidinātos mākonī, tās kādam arī jārealizē. Un, ja tā labi padomā, – tas ir saimnieks. Un šī ir viena no tām – nepelnīti retajām – reizēm, kad par Anda paveikto – gan redzamo, gan neredzamo – var pateikt sirsnīgu paldies gan Ventspils muzejs, gan arī visi tie, kam tieši vai netieši iznāk saskarties ar viņa aprūpēto daļu no Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma.