Latviešu
Pilsētai ir savs rakstītais un runātais vārds un savs krāsu un simbolu valodā veidotais “vārds” – ģerbonis. Pirmais vēstures gaitā var vairāk vai mazāk mainīties, otrais – nemainīgs un tikai reti, īpaši nelabvēlīgos apstākļos, izkropļots vai pat pazudis. Arī Windau/ Виндава/Ventspils “vizuālā vārda” jeb pilsētas ģerboņa stāsts to apliecina.
Ventspils ir viena no nedaudzajām Latvijas teritorijas viduslaiku pilsētām, kurām jau 14.gs. sāk veidoties sava heraldiskā simbolika. Viena no 11 apdzīvotām vietām, kas Livonijas periodā (13.-16.gs.) šeit bija ieguvusi pilsētas tiesības, nevar palikt bez pilsonisko pašapziņu apliecinošas zīmes – tā laika sabiedriskajai domai tas būtu nepieņemami! Senākais, kas pavisam droši tikai nedaudz vēlāk kļūs par pilsētas ģerboni, saglabājies 1369.g. dokumentiem pievienotajā apaļajā vaska zīmogā.
Tā centrā rūtotā laukumā attēlots krusts ar paplatinātiem galiem (t.s. pleznu vai ķetnu krusts), zem tā – izliekts medību rags. Zīmoga teksts vēstī: “zīmogs birģeriem, kas iekš Ventas pilsētas mīt” (S[igillium] burgencium in Winda manencium). Lai gan šo attēlojumu vēl nevar uzskatīt par ģerboni šī vārda pilnā nozīmē (attēlotie elementi nav novietoti vairogā), tas neapšaubāmi ir Ventspils pilsētas heraldiskā simbola aizsākums, jo gan krusts, gan rags kā galvenās figūras tiek saglabātas arī tad, kad tās novietojas ģerboņa vairogā. To atveidojums detaļās jeb stilizācija nav būtiska – katrs mākslinieks vai ģerboņa atveidotājs vēstures gaitā tās nedaudz variē pēc saviem ieskatiem. Citādi ir tikai 20.gs., kad sabiedrība pieradusi pie precīziem sērijveida atveidojumiem un to vēlas saskatīt arī ģerboņa atveidojumā.
Visu ģerbonī atveidoto simbolu nozīme nav viegli skaidrojama. Vienkāršāk ir ar krustu – tas simbolizē apdzīvoto vietu kā Livonijas ordeņa pilsētu. Līdzīgi, kā, piemēram, Valmieras vai arī Rīgas ģerbonī attēlotie ķetnu krusti. Par medību raga figūru pastāv dažādi skaidrojumi. Viena versija norāda, ka medību rags ir plaši izplatīts simbols Rietumeiropas pilsētu un dzimtu heraldikā un to tradīciju ietekmē nonācis arī Ventspils simbolikā. Vācbaltu vēsturnieks K.Metigs uzskatīja, ka Ventspils gadījumā medību ragu iespējams saistīt arī ar pavisam praktisku lietu – medniecību, jo viens no tuvākajiem Ventspils komtura palīgiem bija īpašs vanagu pārzinis, kurš vanagus ķēra, uzraudzīja un apmācīja medībām.
Šķiet, ka vienīgais mainīgais elements ir ģerboņa krāsas un metāli. 1728.gada Ventspils rātes protokolu grāmatā rakstīts, ka vairoga “augšējā daļā uz balta lauka zelta ķetnu krusts .. apakšā tumšzilā laukā tīkls, uz tā melns rags ar zelta iemutni un apmali…”.
19.gs. sākumā norādīts, ka viss vairoga laukums melns, bet rags un krusts – sudraba. Tikai 1846.g. nostiprinās tāds krāsu un metālu salikums, kāds tiek izmantots arī mūsdienās. Tiesa gan, visos šajos aprakstos norādīts “zvejnieku tīkls”, kas parasti attēlots vairoga apakšējā daļā, kā arī mednieku rags krustam piekārts saitēs.
Šādi Ventspils ģerbonis attēlots līdz pat 1925.gadam, kad R.Zariņa vai arī kāda viņa studenta (autorības jautājums līdz galam tā arī nav skaidrs) zīmētais ģerbonis iegūst tādas aprises, kādas pilsēta lieto arī mūsdienās: “Purpura laukā ar sudraba tīklojumu sudraba medību rags ar zelta iemuti, stīpu un apmali, virs tā zelta ķetnu krusts”. Tiesa gan, Latvijas Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, valdot nacionāli patriotiskām, veco “vāciskā” mantojuma noliedzošām vēsmām, pilsētas valde aicināja Heraldisko komiteju mainīt atsevišķas ģerboņa figūras “liekot līdzšinējā vācu dzelzs krusta vietā vai nu Latvijas – Lāčplēša ugunskrustu, vai bāku ar stariem”. Jāatzīmē, ka līdzīga vēlme atteikties no ķetnu krusta tajā laikā bija arī Rīgas un Valmieras pašvaldībām. Tomēr, apstiprinot seno, vēsturisko ģerboņu aprakstus un attēlus, Heraldiskā komiteja lēma par labu vēsturisko elementu saglabāšanai.
Padomju okupācijas laikā Ventspils pilsētas simbols, tāpat kā citu Latvijas pilsētu ģerboņi, piedzīvo ilgstošas “aizliegšanas” vai “aizmiršanas” posmu. Tikai 20.gs. 60.gadu beigās, veidojot pilsētu padomju heraldiskos simbolus, pievēršas arī Ventspils ģerboņa izveidei. Ventspils muzeja krājumā glabājas ap 40 dažādas skices, kuros jaunā simbolikā risināta visneiedomājamākā veidā – gan atveidojot kaijas, enkurus un kuģus, gan J.Fabriciusa pieminekli un lielas piecstaru zvaigznes. Pēc ilgām peripetijām, 1970.gadā apstiprina simbolu, kurā apvieno gan seno, gan padomisko: vairoga laukuma augšējā daļā atveidots medību rags, bet lejasdaļā – kuģa stūres rats. Krusts, kā svešas ideoloģijas simbols, protams, ir pazudis. Visam pa vidu- Latvijas PSR karoga krāsas.
Savu vēsturisko simboliku Ventspils atgūst 1989.gada martā, kad mākslinieka A.Norīša zīmējumā atdzimst 1925.gadā apstiprinātais simbols. 1993.gadā to vēlreiz, kopā ar citu pilsētu ģerboņiem, atjauno Valsts Heraldikas komisijā (zīmējuma mākslinieki J.Ivanovs, G.Kirke, L.Šēnbergs). Apraksts, kas heraldikā ir būtiskākais, ir analogs, zīmējumus atšķir nebūtiskas, pirmā acu uzmetienā nepamanāmas detaļas. Praksē pilsētā tiek lietota A.Norīša zīmējuma versija. Gribas ticēt, ka senais pilsētas simbols turpinās pastāvēt (tiks izmantots) vēl daudzus gadu simtus.
Dr.hist.Armands Vijups