Tikai šonedēļ Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī, apskatāma trīs ventspilnieču – Ingrīdas Ģelzes–Ozoliņas, Laimdotas Junkaras un Ritas Blaževičas izstāde Klusā daba.

Atcerieties dzejnieces Ārijas Elksnes rindas: “No kurienes nāk tādi stipri vīri/Un tādas mīļas, gaišas sievietes/Kā Miesnieka un Rozentāla gleznās”? Uzlūkojot Ingrīdas Ģelzes–Ozoliņas, Laimdotas Junkaras un Ritas Blaževičas aktīvo radošo dzīvi, var uzjautāt līdzīgi. Teju katru gadu personālizstādes, grāmatu ilustrācijas (R. Blaževiča), novada vēstures pētījumi (L. Junkara), centieni popularizēt ventspilniekus arī ārpus novada un valsts (I. Ģelze-Ozoliņa). Un arī šai izstādei ir iecerēts pielikums – izstādes noslēgumā, aprīļa beigās, – Vēstures otrdiena, kas būs veltīta 20. gs. 80. gadu Mākslas dienu kustībai Ventspilī, kurā visas trīs mākslinieces atbilstoši laika garam aktīvi darbojās.

Izstādē Klusā daba skatāmi jaunākie mākslinieču veikumi, kā arī atsevišķi, tematiski pieskaņoti iepriekšējo gadu darbi. Lai arī Rita Blaževiča pazīstama kā akvareļglezniecības pārstāve, kuras klusās dabas noskaņas ziņā nereti līdzinājušās Līvijas Endzelīnas darbiem, tomēr šajā izstādē būs skatāmas kompozīcijas arī akrila tehnikā. Laimdota Junkara, dedzīgi izmēģinājusi teju visas glezniecības tehnikas, šobrīd arī apstājusies pie akrila un izstādē eksponēs vairākus šajā tehnikā šogad tapušus darbus. Ingrīdai Ģelzei–Ozoliņai joprojām mīļa ir gan eļļa, gan pasteļglezniecība, un ko vērti vien darbu nosaukumi –  Pusducis strimalu, Šķomenes – lācenes – upes remenes…

Katra māksliniece pārstāvēta ar vairāk nekā desmit darbiem, izstāde skatāma pils galerijās visos trīs stāvos līdz 30. aprīlim.

[Not a valid template]