Savu mērķu vadīti, cilvēki samierinās ar stāvēšanu rindā… Rindu jautājumus var risināt dažādi, bet reizēm vienkārši tā ir jāpiecieš, lai iegūtu vēlamo. Šodien savdabīga jubileja – 35 gadi fotogrāfijai, kur fiksēta iespaidīga rinda.
Bija 1986.gada 11. oktobris pulksten 15.00, kad Ventspils Rātslaukumā ļaudis pie tā sauktā “dzērienu veikala pie baznīcas” pulcējas pēc kārotā.
Toreiz, īstenojot partijas un valdības lēmumu par pasākumiem žūpības un alkoholisma novēršanai, sabiedrība nonāca pie diezgan pretrunīgas ainas – pie veikaliem, kur pārdod alkoholiskos dzērienus un visneiedomājamāko garumu rindām.
Iepazīstoties ar rakstu laikrakstā „Padomju Venta” (1988), uzzinām par reidu, kas tika organizēts, lai pieķertu nelikumības iepērkot alkoholu. Šeit atrodami vairāki atjautīgi paņēmieni, kā apiet vai izmantot rindu savā labā.
Piemēram, „traktorists V.Caune no kolhoza „Komunisma ceļš” bija pilnīgi pārliecināts, ka viņam ir tiesības ieiet veikalā no sētas puses, jo tur taču strādā viņa radiniece. Radu būšana ir radu būšana. Kāpēc būtu jāstāv rindā, ja laiks šodien ir nauda, īpaši lauku cilvēkam. V.Caunes traktors remontā, tādēļ braucot pēc rezerves daļām uz apvienību „Lauku tehnika”, darba laiks jāizmanto „lietderīgi”. Šoreiz traktoristam bija jāpaliek gribot, jo minētā pārdevēja savam radiniekam neko nepārdeva, bet ieteica braukt mājās.”
Vadošie darbinieki savukārt rindu problēmu risina neizkāpjot no mašīnas un nekautrējoties aizsūta padotos – šoferus – stāvēt garajās rindās.
Šo to redzēt varēja mazliet pastāvot pie letes. Ļoti veikli iegādi organizēja čigānu tautības grupa. Ik pēc 10 rindā stāvošajiem ieņēma kāds no tiem, bet līdz nonāca līdz letei, tam pievienojās pārējie…
Pie veikala piebrauca avārijas dienesta mašīna. Brigāde pilnā sastāvā darba apģērbos pazuda veikalā. Šoferis velti gaidīja atpakaļ. Varētu domāt – jauna darba forma – nemitīgi uzraudzīt kanalizāciju akas pie spirtoto dzērienu veikaliem, lai gadījumā, ja tur iekrīt kāds apskurbušais, varētu sniegt tūlītēju palīdzību?
Problēmas rodas tuvumā dzīvojošajiem, jo stāvot trīs stundas rindā, jebkuram var rasties dabiskās vajadzības. Tad jau jārunā par to, ka jāuzceļ pāris mazmājiņu un viesnīcu rindā stāvētājiem…
Varbūt šajos laikos vajadzīgi citi paņēmieni vai der tie paši?