Šajā pavasarī rakstnieka Herberta Dorbes memoriālais muzejs “Senču putekļi” saņēma interesantu dāvinājumu, – H. Dorbes dzeju (1943-1945) veltītu Lidijai Zommerei

Es Tavai mīlestībai pretī sniedzos klusi

ar savu dvēseli ar visu savu būtni.

Rakstnieks Herberts Dorbe apcerējumā “Ventas gaitnieki” par radošajiem Ventspils puses ļaudīm, pieminot Lidiju Zommeri (1915-1989) raksta, ka viņa ir ventspilniece, kas  mācījusies pamatskolā, pēc tam mācības turpinājusi ģimnāzijā, Rīgā ieguvusi medicīnas māsas profesiju, atgriežoties Ventspilī, sākusi strādāt par medicīnas māsu poliklīnikā.

Lidija Zommere savus dzejoļus rakstīja un vietējā (Ventspils) presē publicēja 20.gs. 40.gados. Aktīvi piedalījās šejienes rakstnieku vakaros. Tad arī uzplaukusi Lidijas Zommeres un Herberta Dorbes draudzība.

L. Zommerei veltītos Dorbes dzejoļus muzejam uzdāvināja Lidijas mazmazmeita Liene Miķelsone. ”Dorbes dzejoļus dabūju no vectēva. Viņš zina, ka mani interesē dzimtas vēsture, tāpēc nolēma man uzticēt kasti ar Lidijas “papīriem”. Starp tiem bija gan Dorbes dzeja, gan Lidijas pašas rakstu darbi”, par aizraujošo atradumu stāsta Liene.  “Pēc kara Lidija visu darba mūžu strādāja par medicīnas māsu dažādās Latvijas sanatorijās un pansionātos. Brīvajos brīžos daudz rakstīja. Arī darbā, ja bija nakts dežūras, viņa tās pavadīja rakstot. Ļoti bieži sūtīja savus darbus un rakstīja vēstules dažādiem laikrakstiem, kur tie tika arī publicēti. Parasti parakstījās kā Lidija Zommere, arī pēc tam, kad bija pieņēmusi Spriņģes uzvārdu.”